1969.g. 16. jūlijs, Apollo 11 un 380 000 km līdz Mēnesim 8 dienās?
1. Bildēs nebija redzamas zvaigznes.
2. ASV karogs plivinājās, lai gan uz Mēness nav gaisa.
[b]Tā daži apgalvo, bet vai tā ir patiesība? Mēģināsim noskaidrot.[/b]
Augstāk minētie fakti liecina, ka neviens nav bijis uz Mēness, NASA to pilnībā noliedz. Lai gan vairāk nekā 20% amerikāņu tic, ka neviens nav nolaidies uz Mēness. Bet kā gan viens no lielākajiem cilvēces notikumiem var būt viltots? Vai ir iespējams, ka NASA ir piemānījusi pasauli? Vai nokļūšana uz mēness bija tik svarīga, lai mūs maldinātu?
Lai to noskaidrotu, mums ir janokļūst vairāk nekā 30 gadu senā pagātnē. Daudzi domā, ka “Space race” jeb Kosmosa sacensības izbeigtu auksto karu.
1959.g. 4 oktobrī PSRS pārsteidza ASV, kad palaida savu pirmo satelītu orbītā. Daudzi domāja, ka krievu galvenais mērķis ir uzbūvēt raķešu bāzi uz Mēness. Tikmēr ASV bija problēmas pat pacelties no Zemes. Amerikāņu izredzes nokļūt uz Mēness un atpakaļ uz Zemes sveikiem un veseliem bija 0,0017%, citiem vārdiem sakot, praktiski neiespējami. 60`tajos gados bija teiciens “ja nevari to izdarīt tad vilto!”. Bet kā gan ir iespājams “noviltot” ko tādu?
Vienīgais patiesais fakts bija tāds, ka raķeti palaida kosmosā, bet tā nekad nav nogādājusi astronautus uz Mēness, raķete ar kosmonautiem vienkārši riņķoja ap zemi 8 dienas, un beigās nodalījums ar kosmonautiem atdalījās no raķetes un nolaidās uz Zemes, kā tas parādīts filmās.
Iespējams, ka NASA noviltoja nolaišanos uz mēness, jo tas tehniski nebija iespējams. Vieta, kur ASV varētu uzfilmēt un noviltot nolaišanos uz mēness ir AREA 51, šī ir visstringrāk sargātā teritorija ASV, šajā teritorijā var nošaut cilvēku bez jebkāda brīdinājuma. Krievijas pavadoņi bildēs atklāja netikai lielās filmu studiju telpas, bet arī arī vietas, kas atgādina mēness virsmu un uz kurām atrodas krāteri, kas ir aizklāti, protams. Vai tiešām miljoniem cilvēku ir piemānīti, ka mēness virsma bij tuksnesis? Ļoti iespējams, jo tāpēc arī AREA 51 ir visstringrāk sargātā vieta uz zemes, jo ļoti iespējams, ka tagad tur pat vēl atrodas Apollo 11, un, lai arī kā nebūtu, uz to neviens neskatīsies visdrīzākajā laikā.
Mēs visi zinām, ka 20 Jūlijā 1969.g. Lunar ekskursijas modulis, zināms arī kā Lamb, lidoja ar amerikāņu astronautiem uz mēnesi, bet vai tas būtu iespējams, ar vienkārši nolaistām ķepām zem platformas, Bils Keisijs ([i]Bil Ceisy[/i]) apgalvo, ka tas varētu izskaidrot dzinēju neeksistējošo troksni. Raķešu troksnis ir apmēram vairāk nekā 140 150 db, īsāk sakot, skaļi, un tad kā gan ir iespējams dzirdēt astronautu balsis fonā strādājošiem raķēšu dzinējiem? Mēnesi pirms šīs nolaišanās NASA izmantoja prototipu LEM, lai pārbaudīti Apollo 11 iespējams nolaisties uz Mēness, bet neveiksmīgi, to vadīja Nils Armstrongs ([i]Nil Armstrong[/i]), par laimi izdzīvo katapultējoties. Ja prototipa nosēšanās uz zemes nebija veiksmīga, paceļoties vairāk nekā 300m no zemes, tad kā tas ir iespējams to izdarīt 6 reizes līgani uz mēness. Apollo 11 bija viens liels raķešu dzinējs un divi mazāki sānos.
[b]Pēdu nospiedumi.[/b]
Pēdu nospiedumi paši par sevi ir dīvani. Lai paceltos un aizlidotu atpakaļ uz zemi, ir jāiedarbina jaudīgs Apollo 11 raķešu dzinējs, kas savukārt aizslauka jebkādus pēdu nospiedumus. Bildēs var redzēt, ka zem un ap Apollo 11 platformas, Mēness virsma ir klāta ar pēdu nospiedumiem. Bet Bils Keisijs apgalvo, ka ir vēl kas, ko ir grūti izskaidrot, ka zem platformas nav krāters, kas rastos paceļoties no Mēness virsmas, un tas ir viens no vissvarīgākajiem pierādījumiem. Krāteris nav redzams nevienā no 6 nolaišanās mēģinājumiem. NASA attaisnojas ar to, ka tajā laikā nebija kvalitatīvas kameras un sakari. Kaut gan eksperti apgalvo, ka NASA varēja vienkārši viltot bildes, jo bildes bija tikai viņiem, tādēļ mums nebija iemeslu šaubīties.
Mēs visi zinām, ka uz mēness ir mazāks pievilkšanās spēks nekā uz zemes 1/6, un lai panāktu vēlamo efektu NASA ir paātrinjusi filmu 2 reizes, līdz ar to sanāk viss daudz ticamāk.
Vēl neticamāk liekas fakts, ka ASV karogs plīvo uz Mēness, lai gan uz Mēness nav gaisa. Kāpēc tad plīvo ASV karogs? Varbūt tāpēc, ka AREA 51 bijis vējš :).
[b]Bildes.[/b]
Daudzi saka, ka ar izgudrotajiem skafandriem un pie tiem piestriprinātām kamerām ir ļoti grūti operēt . Vīrs ([i]Jan Lunberg[/i]), kas izgudrojis šīs kameras saka, ka esot tajā tērpā uz Mēness virsmas nav iespējams redzēt otra kosmonauta kameru, jo vinji nevar noliekt galvas tik zemu, lai redzētu otra kameru, jo kameras nav kustināmas, lai kustinātu kameru ir jākustina ķermenis. Ja jau ar kamerām bija tik ļoti grūti manipulēt, tad kā ir uzņemtas tūkstošiem bildes, piebildīšu, ar kristāl dzidrumu un lielu precizitāti. Bildes ko mēs redzam ir pilnīgi perfektas. Līdz ar to NASA kļūdas ir atklātas. Uz mēness astronautiem nav pieejami vairāki gaismas avoti, tikai viens gaismas avots, saule, tad kā var krist ēnas dažādos leņķos, kas pasaka priekšā, ka ir vairāki gaismas avoti. Ēnām būtu jākrīt no A R (kā no austronauta).
[img]/images/upload/meeness_eenas.png[/img]
Šajā bildē no Apollo 17, arī redzam, ka ēnas krīt dažādos leņķos, ja ēnas krīt no saules, tad tās visas būtu paralēlas.
[img]/images/upload/apollo_17.png[/img]
Šeit mēs redzam ka viss Apollo 17 ir ēnā, un ja vienīgais gaismas avots ir saule, tad kā iespējams, ka astronauts ir apgaismots ?
[img]/images/upload/eena.png[/img]
Šeit ir tas pats, no citas Apollo misijas, atkal astronauts ir apgaismots.
[img]/images/upload/eena_cita2.png[/img]
Šajā bildē saule ir tieši aiz muguras Apollo platformai. Platformas priekša ir apgaismota (loģiski) tad kā gan iespējams, ka platformas detaļas, kas atrodas platformas otrā pusē, ir tik dzidras un uzraksts United States ir salasāms? Tas ir tāpēc, ka ir vairāk nekā viens gaismas avots, kas liecina par to, ka tas nenotiek uz mēness un ir filmēts uz zemes.
[img]/images/upload/saule_priekshaa.png[/img]
[img]/images/upload/united_states.png[/img]
Vēl viens nepieņemams fakts ir tas, ka fons ir izmantots viens uz tas pats vairākām bildēm par pamatu, piemēram, Apollo 16 misijas pirmā un otrajā dienā uzpeld viens un tas pats kalns.
NASA saka, ka otra vieta atradās 4km tālāk par pirmo. Bet uzlaižot vienu video virs otra redzam, ka kalns un vieta ir identiski . NASA to skaidro, ka tas nav pierādāms un ka uz mēness ir citi apstākļi, ka to nevar izskaidro ne teorētiski, fiziski, psihiski un astronomiski.
[img]/images/upload/astronauti_1_diena.png[/img]
[img]/images/upload/astronauti_2_diena.png[/img]
[img]/images/upload/astronauti_pieraadiijums.png[/img]
Viens no tā laika varētu teikt pat nacionālajiem varoņiem, Gass Grisoms ([i]Guss Grissom[/i]) piedalījās neskaitāmas NASA misijās un arī bija viens no tiem, kas kritizēja ASV kosmosa programmu, kas izteicās, ka kāds arī kādreiz ies bojā, diemžēl viņa vārdi piepildījās. 1967.g. 27. janvārī, divus gadus pirms pirmās nolaišanās uz Mēness, Grissoms un viņa komanda iekāpa kapsulā, kas simulē nolaišanos uz Mēness, problēmas sākas tūlīt pēc iekāpšanas simulatorā. Grisoma vārdi: “[i]How are we going to get to the Moon when we can`t talk between two buildings![/i] Piepeši visa kapsula ar kosmonautiem pāraug liesmās, un kosmonauti ar visu kapsulu deg dzīvi. Traģiski Gass Grisoms ([i]Guss Grissom[/i]), Eds Vaits ([i]Ed White[/i]), Rodžers Kafijs ([i]Roger Chaffee[/i]) aizgāja bojā, pat neatraujoties no zemes. Gasa Grisoma ģimene uzskata ka Apollo 1 ugunsgrēks, nebij nelaimes gadījums. Grisoma ģimene nezina, kas pie tā būtu vainīgs un kam būtu jāuzņemās vaina, bet viņi saka: NASA zin patiesību. Vai NASA centās tādā veidā noslēpt ziņas, jo viņi zināja par daudz? Mēs to nekad neuzzināsim, jo ugunsgrēks vēl paliek neatklāts un kapsula ir paslēpta militārajā bāzē AREA 51 . Bet Grisoms nebija vienīgais, kas aizgāja bojā dīvainā nāvē. Tomass ([i]Thomas Ronald Baron[/i]), drošības instruktors, kas bij atbildīgs par Apollo 1 platformas celtniecību. Pēc ugunsgrēka liecināja, ka ASV nekādīgi netiks līdz Mēnesim. Vīņš netikai liecināja mutiski, bet atrada un pierakstīja 500 lapaspušu biezu liecību par to, ka ir nepilnības ASV kosmosa programmā un tika apdraudēta visa kosmosa programma. Tieši vienu nedēļu vēlāk Tomasa mašīna tika notriekta uz dzelzceļa pārbrauktuves, viņa sieva, meita un vecāmāte tika nogalināti īsi pēc Tomasa nāves. Tomasa 500 lapaspušu biezā grāmata mistiski pazuda un līdz pat šai dienai nav atrasta. Bet neskatoties uz šo visu, Apollo programma turpinājās, tāpat kā mistiskās kosmonautu nāves, starp 1964 1967, 10 kosmonauti zaudēja savas dzīvības negadījumos. Vai NASA varētu iet tik tālu, lai nogalinātu cilvēkus, kas zināja pārāk daudz? NASA saka: Tas ir neiespējami. Eksperti apgalvo, ka īsto bildi zināja tikai pāris cilvēki. Lai vai kā, bet patiesība paliks aprakta līdz ar dīvainā nāvē bojāgājušiem kosmonautiem.
Pēkšņās nāves, mistiskās bildes un plīvojošs karogs vakuumā nav vienīgie iemesli, lai mēs ticētu, ka cilvēks nav bijis uz Mēness. Daži apgalvo, ka astronauti pat nav spējīgi izdzīvot lidojumu uz Mēnesi. Iemesls kāpēc viņi nevarētu pārdzīvot ceļojumu uz Mēnesi, ir tā sauktās Van Allena ([i]Van Allen[/i]) radiācijas jostas , par kurām zināja tikai daži. 804km virs zemes pastāv šādās jostas, kuras ir tūkstošiem km biezas. Jebkurš cilvēks, kas būtu ceļosim cauri šīm radiācijas jostām būtu ļoti, ļoti slims vai pat nomirtu īsā laika periodā. Visas iepriekšējās misijas ir bijušas zem šīm jostām, izņemot vienu misiju uz mēness. Lai pasargātu astronautus no šīs radiācijas, kapsulai būtu vaidzīgs 1,8m biezs metāla aizsargslānis. Bet misijā uz Mēness, platformai bij kaut kas līdzīgs plānam, spīdīgam metālam un astronautu skafandras sastāvēja no silikona, gumijas un 6 kārtām folija.
[img]/images/upload/kosmonautu_sastaavs.png[/img]
Pats interesantākais par radiāciju ir tas, ka kosmonautus sargāja tikai plāna kārtiņa alumīnija, bet uz zemes lika metāla kārtas, lai pārbaudītu rengenstaros. Daži saka ka Van Allena jostas nenogalināja astronautus, lai gan dziļākas kosmosa radiācijas gan, piemēram, saules, kad uz saules notiek sprādzieni, tie izsauc magnētiskās vētras, kas piesātina visu kosmosu. Magnetisko vētru stiprums ir mērāms tūkstošiem reižu lielāks neka Van Allena radiācijas jostas . Apollo 16 misija, tika veikta, kad uz saules notika līdz šim lielākie sprādzieni, kas tikuši reģistrēti 20.gs. Bet kad kosmonauti atgriezušies atpakaļ uz zemes, magnētiskās vētras nebija atstājušas nekādas pēdas.
Vēl viens fakts, ka uz mēness pastāv milzīgas temperatūras starpības. Uz Mēness ēnā ir -250 un saulē ir + 250 un šie tērpi nav spējīgi izturēt lielo karstumu. NASA apgāž sakot, ka tā ir zinātnes neizpratne un nezināšana par to, kā NASA konstruēja tērpus kosmonautiem. Ralfs Renee ([i]Ralph Rene[/i]) apgalvo, ja šie tērpi ir spējīgi uz to, ko NASA sola, tad lai NASA ievieto cilvēku tajā tērpā un karsē ar + 250 karstumu, bet NASA to nevar izdarīt, negrib. Pierādījumi liecina, ka neviens no Apollo misijas kosmonautiem nav slimojoši ar slimībām, ko izraisa radiācija. Tas ir viens no lielākajiem faktiem, kāpēc Krievija nesūtīja savus kosmonautus misijā uz Mēnesi. Līdz pat šai baltai dienai Krievija nav nosūtījusi nevienu cilvēku uz Mēnesi.
[b]Kopsavilkums.[/b]
Vai ir iespējams, ka ASV valdība ir viltojusi visu? Vai arī šī vienkārši ir visu laiku dārgākā filma 30,000,000? Vai var tik vienkārši aizmirst un likt mierā šo stāstu? Vienīgā atbilde uz neskaitāmajiem jautājumiem ir 4023,6 km lielā attālumā, ja tiešām NASA ir nolaidusies uz Mēness, tad uz Mēness virsmas būtu redzamiem pierādījumiem Lunar lander (mēness nolaišanās aparāts), amerikāņu karogi un pārējie sīkumi, kas tika ņemti talkā, lai pētītu Mēness virsmu. Ir vienkāršs veids, kā to pārbaudīt, lai NASA paņem visjaudīgāko teleskopu uz zemes un paskatās, vai tiešām uz mēness ir šīs daļas, bet diemžēl uz zemes nav tik jaudīgs teleskops, lai izpētītu mēnesi tik sīkās detaļās. Vai tiešām uz Mēness ir misiju atliekas? Vai tiešām meli ir patiesi? Japāņi solīja 2003. gadā palaist jaudīgāku teleskopu, ar kuru varētu izpētīt Mēness virsmu sīkāk. Bet jautājums paliek Vai mēs nolaidāmies uz Mēness?
Avots: Filma, Conspiracy Theory – Did We Land on the Moon