Merkura orbīta ir visai izstiepta. Tas nozīmē, ka vienu dienu Saule spīd normāli, bet citu dienu Merkurs ar Sauli nolemj satuvināties, un ja viņa ir tuvāk, tas nozīmē, ka, skatoties no Merkura virsmas, tā paliek 1,5 reizes lielāka un 2 reizes karstāka. Pieņemu, ka tad uz Merkura sākas vasaras tūristu pieplūdums. Lai sagaidītu saullēktu būtu jāgaida 176 zemes diennaktis, jo tik gara tur ir diena. Tikai nevajag uzreiz sapriecāties, ka varēsim tur ilgāk pavadīt atvaļinājumu, jo, redz, gads tur ir tikai 88 zemes dienas, tātad sanāk, ka gads ir īsāks par diennakti, un šis apstāklis šo planētu padara par čempionu Saules apriņķošanas sacīkstēs starp Saules sistēmas planētām.
[img]http://datuve/images/upload/mariner10.jpg[/img]
[i]Mariner 10[/i]. Kas tad tas ir? Tas ir vārds NASAs starpplanētu stacijai, kas pētīja Merkuru, to 10 reizes pārlidojot laikā no 1974. gadam līdz 1975. gadam, tika iegūti attēli, kuros bija redzama daļa no planētas. Šīs bildes deva svarīgus priekšstatus par Merkuru, lai gan līdz pat mūsdienām šī planēta maz pētīta, jo lai to izdarītu ir jāparvar lielais karstums.
Ja sagribas ieraudzīt planētu, tad vislabāk meklēt Merkuru no 4:30 līdz 5:00. No rīta vajag skatīties uz ziemeļaustrumiem pie apvāršņa, zem Dvīņu zvaigznāja. Pēc plkst. 5:00 jau ir pārāk gaišs, lai šī planēta būtu saskatāma.
Avoti: [url=http://www.nasa.gov]NASA[/url], [url=http://en.wikipedia.org]Wikipedia[/url].