Cilvēki, kas ir sajūsmā par Linux, atvērto pirmkodu un brīvās programmatūras ideju kā tādu, jums noteikti varēs minēt neskaitāmus iemeslus, kāpēc būtu jāatsakās no komerciālajiem slēgtā koda produktiem un jāpāriet uz kādu no atvērtā pirmkoda alternatīvām. Tieši tāpat cilvēki no pretējās frontes puses jums varētu stāstīt, kāpēc programmatūras koda pieejamība nav būtiska un kāpēc runas par pāreju būtībā ir tukšu salmu kulšana. Pastumjot malā šāda veida diskusijas, gribētu sniegt jums nelielu fragmentu no linux.edu.lv [url=http://linux.edu.lv/index.php?name=FAQ&cat=1]Biežāk Uzdoto Jautājumu sadaļas[/url] un paskaidrot, kāpēc tad Linux sauc tieši par Linux un kāpēc šīs kustības logo/talismans ir tieši pingvīns.
[b]Tātad kāpēc “Linux”?[/b]
Lai arī [url=http://en.wikipedia.org/wiki/Linus_Torvalds]Linuss Torvalds[/url] ir uzskatāms par [url=http://en.wikipedia.org/wiki/LINUX]Linux[/url] kodola tēvu, pašu vārdu Linux viņš neizdomāja. Tālajā 1991. gadā jaunais Helsinku Universitātes students Linuss Torvalds kā tādu hobiju, uz neko daudz necerot, sāka izstrādāt savu operētājsistēmu, kas laika gaitā, pateicoties viņa un daudzu citu izstrādātāju pūlēm, ir izaudzis par vienu no populārākajiem atvērtā pirmkoda produktiem.
Sākumā Torvalds savu projektu gribēja saukt Freax. Šis vārds radās, apvienojot Free un Freak, kas simbolizētu šī produkta brīvo pieejamību. Savukārt X vārda beigās norādītu uz tā saistību ar Unix saimes operētājsistēmām.
Šajā laikā Helsinku Universitātē strādāja arī Ari Lemmke, kas nodarbojās ar Somijas universitāšu un izpētes tīkla (FUNET) FTP servera administrēšanu un piedāvāja Torvaldam izvietot savu darbu uz sava FTP servera, lai ikviens interesents varētu to viegli lejupielādēt. Taču vārds Freax Lemmkem nepatika un viņš Torvaldam izveidoja direktoriju linux, kuras nosaukums radās no Linusa vārda un x, kas norādīja uz viņa produkta piederību Unix saimei.
[b]Nu un kāpēc pingvīns?[/b]
1996. gada sākumā Linux kodola vēstkopā vairāki cilvēki sprieda par piemērotu Linux logo/talismanu. Tika piedāvāti dažādi varianti, sākot ar citu operētājsistēmu logo parodijām un beidzot ar haizivīm un lāčiem. Tad vienā brīdī Linux kodola tēvs Linuss Torvalds ieminējās, ka viņam tīri labi patīkot pingvīni.
Tālākās diskusijas gaitā pēc vairākām neveiksmīgām pingvīna versijām Linuss ieteica uzzīmēt vienkāršu, omulīgu un ar dzīvi apmierinātu pingvīnu. Vēlāk vienu [url=http://www.isc.tamu.edu/~lewing/linux/]šādu pingvīnu[/url] ar GIMP grafikas programmas palīdzību uzzīmēja Larijs Ewings un deva visai pasaulei tiesības to tālāk brīvi izmantot un modificēt, vajadzības gadījumā norādot atsauci uz viņu kā sākotnējo autoru un GIMP kā izstrādes vidi.
Bet kāpēc tieši pingvīns?
Nu patiesībā nav nekāda īpaša iemesla, kāpēc tieši pingvīns. Kā teica Linuss, tad logo nav obligāti _jānozīmē_ kaut kas konkrēts, svarīgas ir tā radītās asociācijas. Pingvīns kā logo/talismans sniedz lielāku radošo brīvību cilvēkiem, kas darbojas ar dažādām Linux’iskām lietām. Var veidot dažādas pingvīnu bildes modifikācijas, bet cilvēki tāpat atpazīs to kā Linux. Abstrakti logo, kas neko neizsaka, nedod šādu brīvību.
Ir tāda leģenda, ka kāda zoodārza apmeklējuma laikā Linusu esot sakodis kāds negants pingvīns. Kopš tā laika Linuss slimojot ar pingvinītu. Pingvinīts ir tāda maz zināma slimība, ar kuru smilojošie pa naktīm nevar gulēt, jo viņiem visu laiku ir jādomā par pingvīniem un jāciena tie. Pingvinīts, bez šaubām, ir izdomāts, bet Linusu patiešām reiz sakoda kāds aptuveni 15cm liels [url=http://en.wikipedia.org/wiki/Little_Penguin]pingvīniņš[/url].
Linux pingvīnu sauc arī par TUX, šo vārdu kopējā diskusijā ieveda Džeimss Hagiss, paskaidrojot to kā (T)orvolds (U)ni(X) –> TUX
Sīkāka informācija meklējama [url=http://sjbaker.org/tux/index.html]šeit[/url], bet, ja negribas daudz lasīt, varat noskatīties [url=http://www.imdb.com/title/tt0315417/]šo filmu[/url].