Kāda Linux’a stāsts jeb Ubuntu iezīmē savu vārdu Linux pasaulē

Izveidot un uzturēt savu Linux’u nebūt nav viegli, bet “Ubuntu” komandai [url=http://news.zdnet.com/2100-3513_22-5886194.html]tas ir izdevies[/url]. Tas ka pasaulē ir vismaz 386 dažādas Linux versijas liecina par to, cik daudzi grib izveidot savus Linux “distributīvus” jeb dažādas Linux kodola un citu atklātā pirmkoda produktu kombinācijas, kas veidotu pilnvērtīgu operētājsistēmu. Taču fakts, ka lielākā daļa cilvēku nezin par citiem distributīviem, kā vien “RedHat”/“Fedora”, “SuSe” vai “Debian” pierāda, cik grūti ir gūt panākumus šajā sfērā.

“[url=http://www.ubuntulinux.org/]Ubuntu[/url]” sākās gandrīz pirms diviem gadiem, tā kā tas ir relatīvi jauns Linux distributīvs. “Ubuntu” ir [url=http://www.markshuttleworth.com/]Marka Šatlvorta[/url] lolojums. Pēdējo desmit gadu laikā Marks Šatlvorts ir nodibinājis arī IT drošības kompāniju “Thawtle Consulting”, kuru viņš vēlāk par 575 miljoniem ASV dolāru pārdeva “VeriSign”. Daļu no iegūtās naudas Šatlvorts iztērēja, lai kļūtu par vienu no pirmajiem kosmosa tūristiem un ar Krievijas kosmonautiem pavadītu astoņas dienas Starptautiskajā kosmosa stacijā.

“Ubuntu” ir “Debian” atzars, kas sākotnēji tika veidots ar uzsvaru uz lietošanas ērtumu, taču tam ir arī servera versija. “Ubuntu” izstrādā brīvprātīgie no visas pasaules, Šatlvorta nodibinātās un finansētās kompānijas “Canonical” darbinieki un cilvēki no “Ubuntu Foundation”, kura darbība aizsākās ar Šatlvorta 10 miljonus dolāru lielu ziedojumu.

13. oktobrī divām līdz tam izlaistajām “Ubuntu” versijām pievienojās arī trešā – “[url=http://www.ubuntu.com/newsitems/release510]Breezy Badger[/url]”, kas jau ir paspējusi izpelnīties labus vārdus no dažādiem ekspertiem. “Ubuntu ir distributīvs, ko es īpaši ieteiktu jaunienācējiem Linux’ā, jo tajā viss vienkārši strādā,” “RedMonk” analītiķis Stīvens Ogreidijs, norādot, ka “Ubuntu” ir arī spēcīga izstrādātāju komanda, kā arī lietotāju un Ubuntu fanu kopiena.

Jaunajā “Ubuntu” versijā ir iekļauts [url=http://ltsp.org/]Linux terminal serveru projekta[/url] atbalsts, šis projekts ir aktuāls izglītības iestādēm, jo ļauj tajās vairākiem veciem datoriem izmantot kāda jaudīga servera resursus. Tāpat jaunajā versijā ir iekļauts īpašs “konfigurators”, kas ļaus datortehnikas tirgotājiem viegli uzstādīt pielāgotas “Ubuntu” versijas un dažādus sistēmas papldinājumus.

“Canonical” trešais svarīgākais darbinieks un “Ubuntu” biznesa un lietotāju kopienas attīstības vadītājs Džefs Vaugs teica, ka Šatlvorts esot gribējis Linux’u, kas inovatīvs, bet kura nav nodalīta dārga taču pilnībā funkcionāla “labā” versija no bezmaksas pieejamās ne pilnīgi funkcionālās alternatīvas. “Piemēram “RedHat” būtībā iekasē naudu par savām “biznesa klases” Linux versijām,” teica Vaugs. ““Ubuntu” nekā tāda nav, mums nav atsevišķas “biznesa” versijas kura vienkāršam klientam nav pieejama.”

Šī gada Lielbritānijas Linux un atvērtā pirmkoda balvu pasniegšanas ceremonijā Ubuntu Linux [url=http://www.emediawire.com/releases/2005/10/emw295863.htm]ir ieguvis[/url] prestižo “Labākā Linux/atvērtā pirmkoda distributīva” balvu. Lai noskaidrotu uzvarētāju daudzi Linux lietotāji un izstrādātāji balsoja par savu mīļāko distributīvu. Nepilna gada laikā Ubuntu ir sasniedzis ievērojamus panākumus. Nu jau sešus mēnešus Ubuntu ir populārākais distributīvs Distrowatch distributīvu datubāzē, bet septembrī Ubuntu ieguva arī “Tux Magazine” “Labākā distributīva” balvu.

“Ubuntu” līdz šim ir nedaudz pietrūcis komerciālu partneru, taču ir manāmas dažādas zīmes, ka arī tas pamazām mainās. “Vmware”, kuras programmatūra ļauj uz viena datora vienlaicīgi darbināt vairākas operētājsistēmas pēc klientu pieprasījuma savā 5 versijas betā ir iekļāvusi arī eksperimentālu [url=http://news.zdnet.com/2100-3513_22-5863576.html?tag=nl]Ubuntu atbalstu[/url]. Savukārt “Hewlett-Packard” paplašinot savu klātbūtni Eiropas un Āfrikas tirgū ir sākusi tirgot klēpjdatorus ar “Ubuntu” operētājsistēmu.

Ik pusgadu “Ubuntu” izlaiž jaunu sava distributīva versiju, kurai 18 mēnešus tiek nodrošināts pilnvērtīgs tehniskais atbalsts. Lai varētu iegūt lielāku lielo uzņēmumu uzticību 2006. gada aprīlī gaidāmajai “Ubuntu” 6.04 versijai – “Dapper Drake” darbstaciju tehniskais atbalsts tiks garantēts trīs gadus, bet serveru versijai tie būs veseli pieci gadi.

Jautājot “Ubuntu” izstrādātājiem, kas viņus motivē piedalīties šajā projektā, daudzi uzreiz atbild, ka tā ir brīvība, kas nāk līdz ar atvērtā pirmkoda programmatūru. “Daudzi cilvēki sāk lietot “Ubuntu”, jo tas ir bez maksas, bet tad viņi saprot, ka viens no iemesliem kāpēc tas tik labi strādā ir tas, ka “Ubuntu” ir arī brīvs un neierobežots, kā putns debesīs,” saka Vaugs.

Lai arī “Ubuntu” aug ātri un attīstās strauji, šajā procesā ir daudz šķēršļu un grūtību. Viena no lietām, kas traucē “Ubuntu” un daudziem citiem Linux distributīviem ir multimēdiju atbalsts bāzes komplektācijā, jo dažādu audio un video programmu un kodeku licences liedz lietot tos atvērtā pirmkoda projektos. Nepieciešamās paciņas protams var pievienot atsevišķi, taču tas tomēr kavē Linux attīstību.

“Ubuntu” kā grafisko lieotāja saskarni izmanto GNOME logu pārvaldnieku, taču lietotāji, kas dod priekšroku KDE kā paralēlu projektu “[url=http://www.kubuntu.org/]Kubuntu[/url]” var dabūt “Ubuntu” ar KDE logu pārvaldnieku.

Ideālisms ir nopietna “Ubuntu” projekta sastāvdaļa. Kad projekta pirmsākumos tika meklēts projekta nosaukums, Šatlvorts ierosināja “Ubuntu”. Tulkojumā no Afrikāņu valodas “Ubuntu” nozīmē “Es esmu, jo mēs esam”, šis vārds liek lielu uzsvaru uz kopību un sabiedrību, tas lieliski raksturo to kam tic daudzi brīvās programmatūras un atklātā pirmkoda ideju piekritēji un atbalstītāji.

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on whatsapp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Datuve.lv – IT un Tehnoloģiju ziņas || Copyright © 2004-2020 || Kontaktinformācija: info@datuve.lv  || Contact Us