Nedaudz parunāsim par šīm lietām, bez kurām nevar iztikt neviens dators. Cik gan mēs katrs varam atļauties no savas kabatas samaksāt par labu grafiku uz sava datora monitora? Kāds vairāk, kāds mazāk, kāds dzenas pēc vis- vis- vislabākā, visdārgākā!
Bet cik šis “visdārgākais” maksāja agrāk, un cik tas maksās pēc gada?
Ja skatāmies uz šo cenu aspektu globālā mērogā, nevis uz mūsu mazo vietējo tirgu, tad fakti protams ir diezgan interesanti.
Tad nu kolēģiem no [url=http://www.tomshardware.com]Tom’s Hardware Guide[/url] bija radusies izdevība aprunāties ar amerikāņu kompānijas [url=http://www.bfgtech.com/][i]BFG[/i][/url] pārstāvjiem. Šī kompānija ir oficiālie [i]nVidia[/i] kompānijas videokaršu ražošanas pārstāvji. Kompānija pazīstama pasaulē, kā “uzdzītu” (overclocking) videokaršu piedāvātājfirma. Kompānijas produkti ir [i]nVidia[/i] augstākās klases videokaršu uzdzītās versijas, kuras viņi piedāvā parasti paši pirmie.
Piemēram [i]BFG[/i] ir sākusi aktīvu tirdzniecību ar [i]GeForce 6800 Ultra 512 MB[/i], kuras cena ir aptuveni USD 1000,-. Un pieprasījums pēc viņām ir lielāks nekā kompānija spēj saražot.
Un nu atkal runāsim tālāk par cenām.
Kaut kad pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū sāka parādīties “grafiskās kartes” kuru cenu bija tuvu pie USD 200,- . Tās nopirkt varēja atļauties tikai paši turīgākie un dullākie geimeri. Pārējie, ar slikti slēptu skaudību, skatījās uz šiem veiksminiekiem, un mēģināja attaisnoties – ka redz viņiem gan grafika ir labāka, bet mēs toties naudiņu esam mazāk iztērējuši.
Tikai trīs gadus atpakaļ, pašas dārgākās videokjartes knapi aizsniedza USD 400,- robežu. Bet jau aizpagājušogad cenas ap USD 500,-, jau vairs nešķita, kā “krāpšana gaišā dienas laikā”, ja vēlējies nopirkt jaunu hight-end videokarti.
2005. gada debitantes zemāk par USD 549,- pat nenolaižas, un vispār ir jau nostiprinājušās “USD 599,- un augstāk” robežās.
Un te gan jāatgādina, ka cenu palielināšanos ietekmē videokaršu atmiņas, kuras uz pamatplatēm paliek arvien vairāk. Un augšgalam tās kļūst arī arvien ātrākas un modernākas. Šogad jau ir pierakstījušas pirmās 512MB atmiņu videokartes, kuras ir par 50-100% dārgākas par 256MB brāļiem un māsām. Mjā, tā kā atmiņu ietekmi uz cenu liekas būs grūti noliegt.
Videokaršu ražīgums aug ātrāk nekā centrālo procesoru ražigums. Un protams tam līdzi aug arī izdalītais siltums un energopatēriņš, kuri nu bieži vairs nevar iekļauties vecajos gaisa dzesēšanas ventilātoru standartos. [i]BFG[/i] pārstāvji uzskata, ka pēc 2- 4 gadiem jautājums par pāriešanu uz alternatīvo dzesēšanas sistēmu izveidi kļūs īpaši ass. Pietam parastā ūdens dzesēšana būs tikai viens no iespējamajiem variantiem. Kompānija [i]Sapphire[/i] piemēram jau domā par dzesēšanu ar “škidro metālu”. Un tā, galu galā, videokarte ar cenu USD 1200,- neko daudz nebūs zaudējusi, ja viņu apgādās ar USD 100,- vērtu dzesēšanas sistēmu.
Kā sacīt jāsaka, high-end klases videokartes padārdzināšānās process ir objektīvs un neizbēgams. Un īpaši jauki ir tas, ka patērētāji ar laiku samierinās ar šim augstajām cenām. Protams, ja par adekvātu cenu iegūst līdzvērtīgu ražīgumu un krāšņumu savās datorspēlēs. Uz šo patērētāju centīgumu tad arī balstās šī tirgus daļa, kura cerams spēs tikt galā arī ar USD 1200,- vērtajām videokartēm nākotnē.
Avoti: [url=http://www.tomshardware.com]Tom’s Hardware Guide[/url] un [url=http://www.bfgtech.com/]BFG[/url]