Internets cilvēkiem palīdz ietaupīt gan laiku, gan naudu, tādēļ, lai operatīvi sazinātos ar cilvēkiem visā pasaulē, cilvēki arvien biežāk izmanto tieši sarakstes internetā. Nereti caur e-pastiem tiek kārtotas arī biznesa darīšanas, panāktas vienošanās un slēgti līgumi. Taču dažkārt cilvēki aizmirst, ka e-pasts nav tik perfekts kā varētu likties, jo īpaši, ja nemāk to pareizi izmantot.
Pirmkārt jau jāņem vērā drošības faktors un jāapzinās, ka ne vienmēr jūsu sarakstes ir pilnīgā drošībā un konfidencialitāte ir garantēta. To pierāda kaut vai nesenais hakeru uzbrukums Gmail kontiem. Un tas nav tāds vienīgais gadījums, tāpat ir jāatceras, ka nav 100% droši saglabāt visu darījumu informāciju serveros, kuri var nobrukt un savu informāciju jūs tādējādi zaudēsiet.
Bet šoreiz runa nav tikai par to, ka vajag saglabāt rezerves eksemplāru kādā citā datu nesējā vai izprintēt taustāmā veidā savus dokumentus, vai arī nodrošināties pret spiegošanu ar kodētam vēstulēm.
Mūsdienas daudzi nemaz īsti nav piedzīvojuši īstas darba sarakstes ar īstu pastu, kurā tika izmantots pavisam cits runas stils un pieklājības formas. E-pastos izpaliek daudzas formalitātes un cilvēki biznesā sāk uzvesties gandrīz tāpat kā sarunās ar draugiem.
Emocijikonas ir paredzētas, lai reprezentētu cilvēka emocijas, ko tekstuāli nav iespējams aprakstīt jeb kā termini.lv definē, tad “emoticons” ir rakstzīme, rakstzīmju grupējums vai stilizēts grafisks attēls, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā.
Šādas emocijikonas jeb emocijzīmes var ļoti labi noderēt privāta sarakstē, bet starptautiskas juridiskas kompānijas Bryan Cave priekšsēdētājs Don G. Lents atklāj, ka biznesa komunikācijā tādam vietas neesot. Ja jums ir vēlēšanās darījuma sarakstē iekļaut kādu emocijzīmi, tas ir mājiens, ka jums būtu jāturpina šī saruna dzīvē – aci pret aci, jo tikai tā jūs spējat paust to, ko vēlaties, arī videokonference nespēj aizvietot īstas sarunas nozīmīgumu. Jo īpaši tas ir svarīgi, ja sarunā rodas kāds strīds vai domstarpības. Nekad nevajadzētu iesaistīties nesaskaņu kārtošanā elektroniski. Un, ja vien tas ir iespējams, tad arī pa telefonu nevajadzētu kārtot šādas darīšanas. Protams, šādi padomi kompānijai var izmaksāt diezgan daudz, taču nepareizi risināti konflikti var izmaksāt vel vairāk, tādēļ ir jāmāk noteikt robežu, kad ir ieteicams izmantot e-pastu un kad labāk no tādas biznesa kārtošanas metodes izvairīties.