Nav noslēpums, ka daudziem pircējiem japāņu automašīnas šķiet uzticamākas. Jautājot kādam padomu par uzticama auto iegādi, jūs, visticamāk, saņemsit atbildi, lai meklējat Toyota, Honda vai citu produktu no Uzlecošās saules zemes – Japānas. Kaut arī katram ir savs viedoklis par transportlīdzekļiem, pārskatot uzticamības aptaujas rezultātus, kas iegūti, izpētot visu automašīnu tirgu, bieži rodas iespaids, ka japāņu automašīnas patiešām ir uzticamākas, vēsta garagedreams.net.
Šīs valsts automašīnu ražotāju produkti dominē uzticamības pētījumos un aptaujās. Piemēram, 2017. gada What Car? aptaujas rezultāti parādīja, ka seši no desmit uzticamākajiem automobiļu zīmoliem ir japāņi.
Šajā rakstā mēs aplūkosim to, kāpēc Japānas automašīnas ir uzticamākas nekā Eiropas vai Amerikas automašīnas? Vai šis apgalvojums ir patiess? Vai arī tas ir tikai mīts?
Iepriekš, piemēram, 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, ierasta skaņa no rīta (īpaši ziemā) bija automašīnu “klepus”. Cilvēki mocīja starterus, cilāja motora pārsegus un bieži ar lāstiem pavadīja garām braucošos transportlīdzekļus.
Taču 21. gadsimtā automašīnas uzticamība tiek uzskatīta par pašsaprotamu. Pat apšaubāmākie jaunie modeļi, visdrīzāk, nesagādās problēmas vai arī tādas radīsies reti. Mūsdienās uzticamības trūkums ir vairāk saistīts ar dažādiem sīkumiem.
Tomēr pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, pirms parādījās japāņu transportlīdzekļi, vieglās automašīnas nebija tik izturīgas un tās bieži bija jālabo. Tādējādi japāņu automašīnu ietekmi uz šīs nozares produktu uzticamību nevar novērtēt par zemu.
Tādu uzņēmumu kā Nissan, Toyota un Honda centieni deva iespēju visai automašīnu pircēju paaudzei pirmo reizi iegādāties patiesi uzticamus transportlīdzekļus. Citiem ražotājiem neatlika nekas cits, kā sekot līdzi japāņu paraugam. Tādā veidā tika uzlabota visa automobiļu nozare.
Kāpēc uzticēties japāņu automašīnām?
Mēs noskaidrojām, ka kopumā japāņu automašīnas ir uzticamākas un ir būtiski ietekmējušas pasaules automobiļu tirgu. Un tagad apskatīsim, kāpēc tas notika.
Viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas padara Japānas automašīnas uzticamākas, ir šīs valsts uzņēmumu izstrādātais ražošanas process.
Pēc Otrā pasaules kara Japānas rūpniecība bija spiesta pielāgoties un atgūties. Valsts ražošanas uzņēmumi nespēja uzstādīt tik dārgas montāžas līnijas kā ASV vai Eiropa, tāpēc viņi pielāgojās situācijai, izmantojot zemākas klases aprīkojumu un izstrādājot procesus un procedūras, kas pielāgotas ierobežotākiem resursiem.
Kļūdīšanās nebija opcija, tāpēc, pamanot defektu, darbinieki tika mudināti pārtraukt ražošanas procesu. Tajā pašā laikā ASV un Eiropā turpināja darboties masveida ražošanas līnijas, un defekts bija jānovērš “pēc fakta”.
Amerikāņa Viljama Edvarda Deminga idejas kļuva par stūrakmeņiem modernu ražošanas un vadības procesu attīstībai Japānā. Viens no labākajiem piemēriem ir Toyota ražošanas sistēma. V. E. Deminga principi bija vērsti uz atkritumu samazināšanu, ražošanas apjoma palielināšanu un nepārtrauktu produktu uzlabošanu.
Tā vietā, lai par katru cenu censtos saražot pēc iespējas vairāk produkcijas, Japānas pārvaldības un ražošanas procesi ir izstrādāti, lai nodrošinātu nevainojamu uzticamību, koncentrējoties uz veiktspējas uzlabošanu, atkritumu samazināšanu, defektu atklāšanu un novēršanu, pirms produkts nonāk pie pircējiem.
Kultūras atšķirības
Japānas kultūra ietekmē arī valstī ražoto automašīnu uzticamību. Lojalitāte uzņēmumam un lepnums par ražošanu ir būtiski japāņu kultūras elementi. Šai tautai ir vēlme “neaptraipīt savu reputāciju”. Protams, nevar teikt, ka Eiropas vai Amerikas autoražotāji nav lepni par savu darbu.
No otras puses, jautājiet ikvienam, kurš ir apmeklējis Japānu vai dzīvojis tajā, un viņi jums apstiprinās, ka japāņu darbiniekiem ir atšķirīga lojalitāte pret savām organizācijām un attieksme pret savu mērķu sasniegšanu.
Darba likumiem un apstākļiem arī bija nozīmīga loma, un tiem bija izšķiroša nozīme jau pirmajās dienās, kad japāņu autoražotāji bruģēja ceļu uz Eiropas un Amerikas tirgiem. Kā piemēru var minēt kompāniju “British Leyland”. Rūpnīcas darbinieki streikoja, neievēroja darba līgumu un rīkoja citus protestus, kas samazināja ražošanas apjomus un kvalitāti, kā arī pavājināja attiecības starp padotajiem un viņu vadītājiem. Strādniekiem nerūpēja savs darbs, un tas kopumā izbeidza uzņēmuma nākotni.
Kaut arī inženieri, iespējams, radīja patiesi novatoriskus un aizraujošus transportlīdzekļus, vienkārši nebija tādas kultūras vides, kas veicinātu kvalitatīvu ražošanu. Tādējādi automašīnas bija slikti samontētas, lai arī ar sarežģītiem dizaina elementiem. Salīdziniet šo situāciju ar Japānu, kur darba likumi un tradīcijas ir ļāvušas izveidot saliedētāku sadarbības vidi, kas nepārprotami ir veicinājusi labāku transportlīdzekļu kvalitāti.
Konservatīvisms projektēšanā un attīstībā
Japānas autoražotāji ir vairāk pakļauti konservatīvismam, izstrādājot, interpretējot un pielietojot jaunas tehnoloģijas.
Lai gan šāda rīcība ne vienmēr ir pieņemama un ir arī izņēmumi, joprojām tiek plaši atzīts, ka Japānas autobūves uzņēmumi nesteidzas pielāgot un ieviest tehnoloģijas, kas vēl nav sevi pierādījušas.
Savukārt Eiropas automašīnu ražotāji mēdz ātrāk izstrādāt un pielietot jaunas tehnoloģijas. Šīs tendences dēļ japāņu automašīnas reti ir patiesi novatoriskas un bieži vien nav tās klases iespaidīgākās vai greznākās.
Nav pārsteidzoši, ka mazais Eiropas hečbeks ir aprīkots ar divsajūgu pārnesumkārbu un jaudīgu turbodzinēju. Un tajā pašā laikā japāņu analogam būs tradicionāla automātiskā pārnesumkārba un zemākas jaudas motors.
Izvēloties Eiropā vai Amerikā ražotu transportlīdzekli, jūs bieži saņemat lielāku komfortu un aprīkojumu. Japāņi dod priekšroku konkrēta tehnoloģiju elementa pilnveidošanai ilgāk. Labs piemērs ir Subaru. Šis uzņēmums gadu desmitiem ir izstrādājis pilnpiedziņas sistēmu un to izmanto gandrīz visās automašīnās.
Koncentrēšanās uz transportlīdzekļa uzticamību
Tātad noskaidrojām, ka japāņu autoražotāji projektē un ražo uzticamus transportlīdzekļus. Piemēram, Honda: lielākā daļa tās automašīnu ir ekonomiskas un uzticamas. Mūsdienās vienīgie patiesi sportiskie modeļi šajā uzņēmumā ir NSX un Civic Type R.
Salīdzināsim Honda ar Eiropas ražotājiem, īpaši ar vāciešiem, kuru zīmols un produkcija faktiski balstās uz luksusa un sporta automašīnām, piemēram, BMW M Series, Mercedes AMG vai Audi RS.
Turklāt Eiropas autoražotāji savas automašīnas izstrādā galvenokārt pirmā īpašnieka gandarījumam un priekam, kurš, iespējams, vadīs jauno transportlīdzekli tikai trīs līdz piecus gadus.
Lai gan sākumā japāņu autoražotājiem bija dažādi interesanti modeļi, mūsdienās viņi vairāk pievērsušies uzticamu pilsētas automašīnu, sedanu un tā saukto pilsētas apvidus automobiļu ražošanai. Tomēr laiku pa laikam tiek izlaists arī kāds sporta modelis.
Tipiskā Japānas autosalonā jūs neatradīsit aizraujošākos transportlīdzekļus pasaulē. Lielākā daļa neizvēlas Toyota vai Honda automašīnu, meklējot asas sajūtas un adrenalīnu (izņēmumi ir Supra, NSX un Civic Type R). Šos auto izvēlas, meklējot kvalitāti, izturību un uzticamību.
Japānas auto skandāli
Ir svarīgi paturēt prātā, ka japāņu automašīnām ir arī defekti un darbības traucējumi. Atcerēsimies Toyota skandālu par gāzes pedāli, kura rezultātā gāja bojā cilvēki. Līdzīgi gadījumi dažiem cilvēkiem liek apgalvot, ka japāņu automašīnas nav labākas par amerikāņu vai eiropiešu automašīnām, t.i. ka japāņi vienkārši bauda 90. gados nopelnīto reputāciju.
Japānas automobiļu ražošanas process nav pasargāts no problēmām. Kā piemēru var minēt Takata gaisa spilvenu skandālu. Starp citu, šī defekta dēļ automašīnas, kuras aprīkotas ar Takata ražotajiem gaisa spilveniem, vēl joprojām tiek atsauktas.
Tomēr ir arī skaidrs, ka japāņu autoražotāji novērtē un lepojas ar savu produktu uzticamību un ka valsts autobūves nozare ir devusi nozīmīgu ieguldījumu automašīnu drošības uzlabošanā visā pasaulē.