Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) nākusi klajā ar vīziju par pavadoņu novietošanu orbītā ap Mēnesi, kas atvieglotu turpmāk plānotās misijas. Plānā, kas nodēvēts par Moonlight jeb “Mēness gaisma”, EKA piedāvās sakaru un navigācijas pakalpojumus jebkurai valstij, kas vēlas veikt Mēness izpētes misijas.
Paļaujoties uz Mēness orbītā sniegtajiem pakalpojumiem, kosmosa kuģus, kas grasās doties uz Mēnesi, vairs nevajadzētu aprīkot ar apgrūtinošajām sakaru un navigācijas ierīcēm. Tas atbrīvotu vietu citu kravu pārvadāšanai, padarot katru pacelšanos izdevīgāku, sacīja EKA navigācijas direktors Pols Verhofs.
Projekts balstās uz vienu no aģentūras stiprajām pusēm – satelītu palaišanu, lai sniegtu pakalpojumus trešajām personām. Pašlaik Zemes orbītā atrodas Eiropas Kosmosa aģentūrai piederošie satelīti, kas ievāc datus par laika apstākļiem un klimata izmaiņām.
EKA pieder arī navigācijas satelīti, kas pazīstami kā Galileo – tie nodrošina ļoti precīzus globālās pozicionēšanas datus, kas konkurē ar ASV veidoto GPS sistēmu.
Taču Eiropas Kosmosa aģentūrai ir arī savas vājās puses. Atšķirībā no ASV, Ķīnas vai Indijas Eiropai trūkst vērienīgu Mēness izpētes programmu. Tā vietā EKA cer sadarboties ar NASA, lai izveidotu “Mēness Vārtus” – mazu kosmosa staciju Mēness orbītā, kas būtu kā zinātnes laboratorija, īstermiņa dzīvesvieta un visurgājēju vai citu robotu glabāšanas zona.
EKA izklāstītajā priekšlikumā divi starptautiski konsorciji izstrādās idejas, kā izveidot uzticamu Mēness sakaru un navigācijas pakalpojumu.
Pirmais šāds pavadonis ar nosaukumu “Lunar Pathfinder” sāks darboties 2024. gadā.
Deivids Pārkers EKA cilvēku un robotu izpētes direktors sacīja, ka aģentūras dalībvalstīm nākamgad tiks iesniegts oficiāls priekšlikums par satelītu zvaigznāja izveidi.
“Ja tas tiks apstiprināts, 2023. gada sākumā projekts varētu sākties pilnā apjomā, lai nodrošinātu tā darbības uzsākšanu četru vai piecu gadu laikā,” viņš teica.