Vai esi kādreiz tērzējis ar draugu par konkrēta priekšmeta iegādi un nākamajā dienā esi saņēmis reklāmu par šīs pašas preces iegādi? Ja tā, iespējams, esi nodomājis – vai tiešām viedtālrunis “noklausās” mūsu sarunas? Izrādās, ka tā nav nejaušība, ka lieta, kas tevi interesē, ir tā pati, kuru tev piedāvā reklāma.
Bet tas nenozīmē, ka tava ierīce noklausās tavas sarunas – un tas nemaz nav nepieciešams. Ir liela iespējamība, ka tu jau tāpat esi sniedzis tai visu nepieciešamo informāciju.
Vai tālruņi mūs var dzirdēt?
Lielākā daļa no mums regulāri atklāj savu informāciju visdažādākajām vietnēm un lietotnēm. Mēs to darām, piešķirot tām noteiktas atļaujas vai atļaujot “sīkdatnēm” izsekot mūsu darbības tiešsaistē.
Tā dēvētie “pirmās puses sīkfaili” ļauj vietnēm “atcerēties” noteiktu informāciju par mūsu mijiedarbību ar vietni. Piemēram, pieteikšanās sīkfaili ļauj tev saglabāt pierakstīšanās informāciju, lai katru reizi tā nebūtu atkārtoti jāievada.
Trešās puses sīkfailus savukārt izveido domēni, kas atrodas ārpus tavām apmeklētajām vietnēm. Trešā puse bieži būs mārketinga kompānija, kas sadarbojas ar pirmās puses vietni vai lietotni.
Trešās puses izvietos dažādas reklāmas un piešķirs tām piekļuvi datiem, kurus tās apkopo no lietotāja (ko tu pats tām būsi atļāvis darīt – iespējams, noklikšķinot uz kāda nekaitīga izskata uznirstošā loga).
Tādā veidā reklāmdevējs var izveidot priekšstatu par tavu dzīvi: tavu dienas kārtību, vēlmēm un vajadzībām. Šie uzņēmumi pastāvīgi cenšas novērtēt savu produktu popularitāti un to, kā tā mainās atkarībā no tādiem faktoriem kā klienta vecums, dzimums, augums, svars, darbs un vaļasprieki.
Klasificējot un apkopojot šo informāciju, reklāmdevēji uzlabo savus ieteikumu algoritmus, izmantojot tā sauktās rekomendāciju sistēmas, lai piesaistītu pareizos klientus ar pareizajām reklāmām.
Datori strādā aizkulisēs
Mākslīgajam intelektam (AI) ir vairākas mašīnmācīšanās metodes, kas palīdz sistēmām filtrēt un analizēt tavus datus – piemēram, datu kopu veidošana, klasifikācija, asociāciju veidošana un stimulētā mācīšanās (RL).
RL aģents var apmācīt pats sevi, pamatojoties uz atgriezenisko saiti, kas iegūta no lietotāju mijiedarbības, līdzīgi tam, kā mazs bērns iemācīsies atkārtot darbību, ja tā novedīs pie atlīdzības.
Apskatot vai nospiežot “like” kādai ziņai sociālajos medijos, RL aģentam tiek nosūtīts signāls, apstiprinot, ka tevi piesaista šī ziņa vai varbūt interesē persona, kas to ievietoja. Jebkurā gadījumā RL aģentam tiek nosūtīts ziņojums par tavām personīgajām interesēm un vēlmēm.
Ja tu sāc aktīvi spiest “like” ziņām par kaķiem sociālajā platformā, tās sistēma iemācīsies tev nosūtīt sludinājumus par uzņēmumiem, kuri var piedāvāt saistītus produktus un saturu.
Reklāmu ieteikumi var būt balstīti arī uz citiem datiem:
- citām reklāmām, uz kurām noklikšķināji, izmantojot platformu;
- personisku informāciju, kuru tu sniedz platformai (piemēram, tavs vecums, e-pasta adrese, dzimums, atrašanās vieta un ierīces, ar kurām piekļūsti platformai);
- informāciju, kuru ar platformu kopīgo citi reklāmdevēji vai mārketinga partneri, kuriem tu jau esi klients;
- konkrētām lapām vai grupām, kurām esi pievienojies vai kurām esi ielicis “like”.
Faktiski AI algoritmi palīdz tirgotājiem apkopot milzum daudz datu un izmantot tos, lai izveidotu tavu sociālo tīklu, sarindojot ar tevi saistītos cilvēkus pēc tā, cik ļoti tu ar viņiem mijiedarbojies.
Pēc tam viņi var sākt atlasīt tev piemērotākās reklāmas, kuru pamatā ir ne tikai tavi dati, bet arī dati, kas savākti no taviem draugiem un ģimenes locekļiem, kas izmanto tās pašas platformas kuras tu.
Piemēram, Facebook, iespējams, tev ieteiks kaut ko tādu, ko nesen iegādājās kāds tavs draugs. Lai to izdarītu, nebija nepieciešams “noklausīties” sarunu starp tevi un tavu draugu.
Izmantot savas tiesības uz privātumu ir izvēle
Lai gan lietotņu veidotājiem ir jāsniedz skaidri noteikumi un nosacījumi par datu vākšanu, glabāšanu un izmantošanu, mūsdienās lietotājiem ir jāuzmanās, kādas atļaujas viņi piešķir lietotnēm un vietnēm, kuras viņi izmanto.
Ja rodas šaubas, piešķir atļaujas pēc nepieciešamības. Ir lietderīgi piešķirt WhatsApp piekļuvi savai kamerai un mikrofonam, jo bez tā tas nevar nodrošināt, piemēram, videozvanu veikšanu. Bet ne visās lietotnēs un pakalpojumos tiks prasīts tikai pats nepieciešamākais.
Bet varbūt tev nemaz nav iebildumu saņemt mērķtiecīgas reklāmas, pamatojoties uz taviem datiem. Pētījumi ir parādījuši, ka cilvēki ar “utilitāriskākiem” (vai praktiskākiem) pasaules uzskatiem labprātāk dod priekšroku AI ieteikumiem, nevis cilvēku ieteikumiem.
Tas nozīmē, ka iespējams, ka AI ieteikumi var ierobežot cilvēku izvēli un ilgtermiņā samazināt serendipitāti. Iesniedzot patērētājiem algoritmiski veidotas izvēles iespējas skatīties, lasīt un straumēt, uzņēmumi var netieši uzturēt mūsu gaumi un dzīvesveidu šaurākā rāmītī.
Negribi, lai tevi prognozē? Esi neparedzams
Ir daži vienkārši veidi, kurus var izmantot, lai ierobežotu tiešsaistē koplietojamo datu apjomu. Pirmkārt, tev regulāri jāpārskata tālruņa lietotņu atļaujas.
Tāpat padomā divreiz, pirms kāda lietotne vai vietne pieprasa tev noteiktas atļaujas vai atļauju piekļūt sīkfailiem. Kur vien iespējams, izvairies no savu sociālo mediju kontu izmantošanas, lai izveidotu savienojumu vai pieteiktos citās vietnēs un pakalpojumos. Vairumā gadījumu būs iespēja reģistrēties ar e-pastu, kas var būt pat “izmetamais” e-pasts.
Kad esi sācis pierakstīšanās procesu, atceries, ka tev ir jādod tikai tik daudz informācijas, cik nepieciešams. Un, ja tu uztraucies par savu privātumu, instalē ierīcē virtuālo privāto tīklu (VPN). Tas maskēs tavu IP adresi un šifrēs tavas darbības tiešsaistē.
Izmēģini pats
Ja tu joprojām domā, ka tālrunis tevi noklausās, vari izmēģināt vienkāršu eksperimentu.
Atver tālruņa iestatījumus un ierobežo visu savu lietotņu piekļuvi mikrofonam. Izvēlies produktu, kuru nekad neesi meklējis nevienā no savām ierīcēm, un apspried šo produktu skaļi ar kādu citu personu.
Pārliecinies, ka atkārto šo procesu dažas reizes. Ja dažu nākamo dienu laikā joprojām nebūsi saņēmis uz šo produktu mērķētas reklāmas, tas nozīmē, ka tālrunis tevi nenoklausās.
Tam ir citas metodes, kā uzzināt, kas ir tavā prātā.