Pēc vairākus gadus ilgušas ledāju kušanas, Norvēģijas šļūdoņi atkal sākuši palielināt savus apjomus, ziņo Norvēģijas Ūdens resursu un Enerģijas direktorāts (NŪRER). Pagaidām vēl nav noteikts precīzs apjoma pieaugums, taču lēš, ka šis process sāksies pēdējo divu gadu laikā, skaidro NŪRER vecākais inženieris Halgeirs Elvehojs (Hallgeir Elvehøy).
Līdz šim veiktajos novērojumos pēdējo astoņu gadu garumā vērota vien ledāju apjoma samazināšanās, taču nu šī situācija mainoties. Īpaši redzamas izmaiņas ir Jotenheimenas reģionā, Norvēģijas dienvidos. Novērots arī, ka daži no šļūdoņiem vispār nav mainījuši savus apjomus.
Eksperti informē, ka vienlaikus sācis mazināties ledāju pārvietošanās ātrums. Tas nozīmē, ka klimats ir vēsāks un ledus kļūst stingrāks.
[img]/images/upload/Nigardsbreen-Norway-glacier-hiking.jpg[/img]
Tiesa, ledāji joprojām ir mazāki nekā 1982.gadā, atzīst H.Elvehojs. Tā gan neesot problēma, jo ledāji ir bijuši vēl mazāk – tas bijis ap 1350.gadu tā sauktajā „Viduslaiku siltajā periodā” Vikingu laikmetā.
Ledāju pētnieks Eds Josbergers (Ed Josberger) no ASV Ģeoloģisko pētījumu aģentūras uzskata, ka šāds process ir sava veida anomālija, taču tajā pat laikā tas nav neticams un neiespējams.
Līdzīgu situāciju pēdējos gados piedzīvo Aļaskā – tur ledāju daudzums palielinājies un nu tas ir tāds pats, kāds 250 gadus senā vēsturē. Tāpat šļūdoņi palielinājušies Kanādā, Kalifornijā un Jaunzēlandē. Pie tā vaino temperatūras maiņas un pieaugošo sniega apjomu.