Pasaulē ikdienā saražotais datu apjoms ir 2,5 kvintiljoni baitu, un tas galvenokārt ir pateicoties nepārtrauktajam lietu interneta (IoT) pieaugumam, augstas izšķirtspējas 4K/8K video formātiem un uz AI balstītu lielo datu analīzēm. Tiek prognozēts, ka visā pasaulē dati līdz 2025. gadam sasniegs 175 zetabaitus (ZB). Viens ZB ir ekvivalents triljoniem gigabaitu (GB) – jaunākajiem mobilajiem tālruņiem ir 256 GB.
Kur tiek glabāti visi šie dati?
Patlaban pasaulē ir vairāk nekā 500 hiperlīmeņa datu centru, kas glabā aptuveni 547 eksabaitus (EB) reālo datu. Tas ir ne tikai daudz datu, bet arī daudz enerģijas.
Ir kāda tehnoloģija, kas var tikt galā ar digitālo datu masveida pieaugumu, pasargāt tos no kiberuzbrukumiem, un kas jau tagad arhivē datus dažiem no lielākajiem hiperlīmeņa datu centriem pasaulē. Tā ir vairāk nekā 60 gadus veca tehnoloģija – magnētiskā lente.
Jauns pasaules rekords
IBM un Fujifilm pētnieki vairāk nekā 15 gadus strādājuši pie jauna pasaules rekorda. Stroncija ferīta (SrFe) daļiņu magnētiskās lentes lauka blīvumā ir sasniegta 317 gigabiti uz kvadrātcollu ietilpība. Tas ir aptuveni 27 reizes lielāks blīvums par to, kas tiek izmantots pašreizējos modernākajos komerciālajos lenšu diskdziņos.
Runājot par uzglabāšanas potenciālu, viena lentes kasetne ar šo jauno lauka blīvumu var uzglabāt apmēram 580 terabaitus (TB) datu. (580 TB ir līdzvērtīgi 786 977 kompaktdiskiem, kas sakrauti 944 metru augstumā.) Tas ir milzīgs datu apjoms!
Kaut arī magnētiskā lente tika izgudrota vairāk nekā pirms 60 gadiem, tā laika gaitā ir ievērojami uzlabota. Pašreizējās lentēs tiek izmantotas bārija ferīta (BaFe) daļiņas, lai pārklātu magnētiskās lentes datu nesējus, taču, lai palielinātu mēroga blīvumu, Fujifilm ir izgudrojis kaut ko jaunu ar nosaukumu Stroncija ferīts (SrFe). No SrFe var izgatavot mazākas daļiņas ar izcilām īpašībām, kas nozīmē lielāku uzglabāšanas blīvumu tajā pašā lentes daudzumā.
Visas lentes ietilpība, kas ir 580 TB, sasniedz 1,3 km garumu, kamēr tās biezums ir vien 4,3 mikrometri.
Kādas ir jaunās magnētiskās lentes iespējas?
Izgudrojums pierāda, ka digitālā magnētiskā lente – datu nesējs, kas izgudrots 1952. gadā un kura sākotnējā jauda bija aptuveni 2 MB uz spoli – joprojām ir ideāla tehnoloģija ne tikai milzīga daudzuma dublējumu un arhīvu datu glabāšanai, bet arī jaunām lietojumprogrammām, piemēram, hibrīda mākoņu videi.
IBM lentes tehnoloģija atvieglo vienmērīgu mijiedarbību ar mākoņu tehnoloģiju un ļauj vietējām mākoņu lietojumprogrammām spēt rakstīt un lasīt no lentes bez nepieciešamības pēc specializētām vai patentētām programmatūrām. Tieši šis mākoņu tehnoloģijas un lentes tehnoloģijas krustojums ļaus organizācijām īstenot pieejamu un drošu datu glabāšanas stratēģiju.
Tā kā vairāk datu tiek glabāts uz vietas un hibrīdos mākoņos, korporatīvie tehnoloģiju giganti un akadēmiskās iestādes arhīvu glabāšanai turpina pievērsties magnētisko lentu tehnoloģijai.
Lielie pakalpojumu sniedzēji arhivēšanai izvēlas magnētisko lenti tieši zemās izmaksas par gigabaitu, ilgtermiņa izturības, uzticamības, zemā enerģijas patēriņa, drošības un izmēra dēļ.
Runājot par izmaksām, datu glabāšana lentē ir centi par gigabaitu, un, ja to nelieto, netiek patērēta lieka enerģija. Vienkāršāk sakot, lentē saglabātie dati nodrošina, ka mākoņa nodrošinātājiem būs pieejami vajadzīgie dati, kad vien tie būs nepieciešami. Turklāt, pareizi uzglabājot, šodien lentē ierakstītie dati joprojām būs lasāmi arī pēc 30 gadiem.