Covid-19 pandēmijā pieaug riski datu drošībai. Latvijas zinātnieki izstrādājuši metodi un rīku kopumu organizāciju un uzņēmumu datortīklu drošības pārvaldīšanai un digitālo pakalpojumu dinamiskai pielāgošanai krīzes situācijām. Izpētīta metodes un rīku izmantošana organizāciju datortīklu, telemedicīnas, attālinātā darba un mobilitātes jomās.
Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai projektā «Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem» (ARTSS), kurā iesaistīti Latvijas lielāko augstskolu zinātnieki, tiek pētītas drošības pārvaldības problēmas. Servisu izstrādei izmantotas lielo datu, zināšanu pārvaldības un digitālo dvīņu tehnoloģijas, kas ļauj simulēt un kontrolēt servisa darbību krīzes situācijās. Izstrādāta spējorientēta ARTSS digitālo pakalpojumu projektēšanas un nodrošināšanas metode un rīku komplekts, kas ietver tīmeklī bāzētu modelēšanas rīku, šablonu repozitoriju un digitālo dvīņu veidošanas satvaru.
Krīzes situāciju risinājumi
Metode un rīku komplekts izmantots lietošanas gadījumu analīzei IKT infrastruktūras, telemedicīnas, attālinātā darba un mobilitātes jomā. Ir izstrādāts risinājums drošības draudu identificēšanai un novēršanai datortīklos ar jaukta režīma drošības pārvaldību jeb skolas/universitātes teritorijas tīklos. Apdraudējumu identificēšanai tiek izmantotas automātiskas procedūras un rīki, kas analizē datortīkla datu plūsmu, salīdzina aktivitātes ar zināmo ļaunatūru uzvedības paraugiem un izmanto mašīnmācīšanos iepriekš nezināmu apdraudējumu atklāšanai. Izstrādāts aģentorientēts simulācijas modelis, kas saņem reāllaika informāciju par apdraudējumu un ļauj izvēlēties piemērotāko novēršanas politiku. Eksperimentos ar digitālo dvīni noskaidrots, ka lietotāju informēšana un rekomendācijas apdraudējumu novēršanai ir efektīvs līdzeklis drošības incidentu risināšanai.
Telemedicīnas pakalpojumu attīstīšanai nepieciešams izveidot mobilo lietotni, kur personai būtu pieejami savi e-veselības dati, kā arī veidot valstī vienotu medicīnas saziņas lietotni. Daļai populāro saziņas rīku nav iespējams viennozīmīgi identificēt datu pārsūtīšanas ceļus. Savukārt efektīvam attālinātam darbam uzņēmumiem ir nepieciešamas komunikācijas nodrošināšanas, komunikācijas elastīguma, apdraudējumu pārvaldības, datu drošības un pieejamības, kā arī risku novērtēšanas spējas. Attālināta darba komunikācijas rīka prototips ir pieejams šeit. Kvalitatīvākai attālināto pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešamas uzlabot telpisko un mobilitātes datu pieejamību.
Sociālās distancēšanās risinājumi
Izpētīta arī IKT tehnoloģiju izmantošana sociālās distancēšanās prasību nodrošināšanā. Ir izstrādāts sabiedriskā transporta kavēšanās laika prognozēšanas serviss. Izmantojot reāllaika datus par transporta atrašanās vietu, tiek prognozēts tā ierašanās laiks, bet novērošanas kameru anonimizētus datus izmanto cilvēku skaita noteikšanai pieturvietās. Šo informāciju var izmantot, lai ieteiktu rīcību distancēšanās prasību ievērošanai. Servisu papildina digitālais dvīnis, kas balstīts uz sistēmas dinamikas modelēšanas principiem un ļauj noteikt krīzes ietekmi uz mobilitāti.
Izpētes secinājumi ir apkopoti rīcībpolitikas rekomendācijās un iesniegti valsts pārvaldes institūcijām, lai varētu risināt Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas problēmas.
Papildu informācija par projektu.