Nav ne mazāko šaubu – jaudīgs internets ir kļuvis par katras mūsdienīgas mājsaimniecības sabiedroto, jo tas nepieciešams dažādām ikdienas vajadzībām. Internetam tiek pievienoti viedtālruņi, datori, planšetes un citas viedās ierīces.
Tehnoloģijas attīstās zibenīgi. Tas, kas tev bija derīgs un piemērots pagājušajā gadā, šogad var vairs neatbilst tavām vajadzībām. Tāpēc, izvēloties interneta nodrošinātāju, ir vērts papētīt, kādas tehnoloģijas tiek piedāvātas, un jābūt aptuvenai nojausmai, kāds ir normāls interneta ātrums.
Kas skaitās “lēns internets”?
Varētu domāt, ka iezvanes internets ir pazudis uz visiem laikiem, ņemot vērā mūsdienās pieejamās tehnoloģijas. Un Latvijā tas tā patiešām arī ir, bet ir nomaļas vietas “nekurienes vidū”, kur šis internets joprojām tiek lietots gan ikdienas, gan pat biznesa vajadzībām, jo citas tehnoloģijas nav pieejamas. Salīdzinot ar citiem mūsdienu interneta veidiem, iezvanes internets ir uzskatāms par ļoti lēnu – to izmantojot, paiet vairākas stundas, lai lejupielādētu failus, ko ar citiem interneta veidiem var iegūt dažu sekunžu laikā. Šāds internets nekvalificējas broadband jeb platjoslas statusam, jo tas ir pārāk lēns.
Ko nozīmē “broadband”?
Broadband jeb “platjoslas internets” ir pasaules standarts ātram internetam ar lejupielādes minimālo ātrumu 25 megabiti sekundē (Mbps) un augšupielādes minimālo ātrumu 3 Mbps. Šeit var spriest, pēc kā tad tiek vērtēts interneta ātrums, proti, pēc lejupielādes un augšupielādes ātruma. Jo lielāki šie skaitļi, jo ātrāks internets.
Mūsdienu ātrā interneta tehnoloģijas
Turpinot par nomaļajām vietām, otrs interneta variants, kas tiek bieži izmantots, ir satelīta internets, ko jau ir iespējams uzskatīt par platjoslas interneta pieslēgumu, taču tas tipiski ir salīdzinoši lēns. Nākotnē tas, protams, varētu mainīties, jo arī Latvijā drīz būs pieejams Starlink satelītu internets.
DSL un kabeļa internets
Vēl divi varianti, kas nodrošina salīdzinoši ātru internetu, ir DSL un kabeļa internets. DSL interneta lietošanai nepieciešami DSL modemi, kas “saņem internetu” ar koaksiālā vara tehnoloģijas palīdzību – internets “ceļo” pa vara vadiem, kas kādreiz savstarpēji savienoja telefona stabus, bet mūsdienās atrodas ierakti zemē. Tiesa, šī interneta ātrums ir atkarīgs gan no piegādātāja, gan izmantotā aprīkojuma, gan vara vadu kvalitātes.
Kabeļa internets arī piedāvā salīdzinoši ātru internetu ar ātru lejupielādi, bet tas ne vienmēr būs spējīgs “turēt līdzi” optiskajam internetam. Jārēķinās ar lēnāku video, foto un citu failu augšupielādi, kā arī online spēļu ķeršanos, raustīšanos un uzkāršanos.
Kurš internets ir visātrākais?
Starp DSL, kabeļa un optisko internetu, tieši optiskais internets ir ātrākais. Tomēr drīz vien optiskais internets ātrākā interneta pieslēguma veida godu būs spiests atdot 5G internetam. Tas ir vairāk kā 25 reizes ātrāks nekā mūsdienu 4G interneta pieslēgums. Tiek paredzēts, ka šis pieslēgums radīs revolūciju cilvēku ērtībās un iespējās, pateicoties tā iespaidīgajam broadband ātrumam. Arī 5G tāpat kā DSL, kabeļa un optisko internetu, ir iespējams pārvērst par Wi-fi un izmantot pavisam ērti. Tikai jāpārliecinās, ka esošais rūteris atbalsta 5G tehnoloģiju. Ja nē, būs nepieciešams iegādāties jaunu rūteri, kas spēs atbalstīt visus līdz šim pieejamos interneta veidus.
Kāds ir normāls interneta ātrums katra vajadzībām?
Lai noteiktu, kāds interneta ātrums būs piemērotākais katra cilvēka vajadzībām, ir jāsaprot, kā tas tiek izmantots:
- viegla slodze – internets tiek izmantots tādām pamata lietām kā e-pasta apskatīšanai, ziņu lasīšanai, 1:1 video vai balss zvaniem, mūzikas atskaņošanai un lai skatītos SD (standard definition) video;
- vidēja slodze – internets tiek lietots visam augstāk minētajam un vienam no variantiem – vai nu lai skatītos HD video, vai dalībai vairāku personu video konferencēs (Zoom zvani, Skype grupas, Google Classroom mācību procesam u.tml.), vai spēļu spēlēšanai tiešsaistē, vai arī darbam no mājām;
- liela slodze – internets tiek izmantots visam, kas minēts “vieglas slodzes” sarakstā un vairāk nekā vienam uzdevumam no “vidējās slodzes” saraksta, kā arī gadījumos, ja internets nepieciešams darba nodrošināšanai birojā.
Ja ikdienā internets tiek vidēji noslogots, iesakām interneta pieslēgumu ar 12-25 Mbps ātrumu.
Savukārt, ja tu esi vienīgā persona, kas izmanto internetu, turklāt dari to tikai vienā ierīcē vienlaikus (piemēram, tikai telefonā), bet ir plānots vidējās slodzes interneta lietojums, iespējams, tev varētu būt pietiekami ar 3-8 Mbps ātru internetu (vieglas slodzes interneta jauda).
Ja internets tiek lietots 4 vai vairākās ierīcēs vienlaikus, bieži tiek sūtīti lielizmēra faili, tiek izmantots biroja darba vajadzībām vai tiek skatīti 4K kvalitātes video, iesakām izvēlēties internetu, kas ātrāks par 25 Mbps.
Jāsaprot, ka tas, kāds ir normāls interneta ātrums, ir atkarīgs no interneta noslogojuma – tādas vienotas atbildes nav.
Internets Eiropā
Bieži ir dzirdēts, ka Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē. Ļoti iespējams, ka mums ir ārkārtīgi paveicies šajā ziņā, jo 2015. gadā “Eiropas savienības broadband stratēģijā” tika noteikts, ka līdz 2020. gadam visiem ES iedzīvotājiem būs pieejams internets ar ātrumu vismaz 30 Mbps, un 50% – līdz pat 100 Mbps ātrs internets. Skaists mērķis, kas realitātē diemžēl nav sasniegts, jo 2019. gada septembrī minētie 30 Mbps bija pieejami vien 83% eiropiešu, kas nozīmē, ka vairāki desmiti miljonu mājsaimniecību ir spiesti samierināties ar lēnu internetu.
Kāds ir mans pašreizējais interneta ātrums?
Tagad, kad zini, kāds ir normāls interneta ātrums (kas, atgādinām, ir atkarīgs no interneta noslogojuma), vari arī noskaidrot, cik ātrs ir tavs pašreizējais internets telefonā vai datorā. To var izdarīt pavisam viegli – ieraksti interneta meklētājā “internet speed test”, izvēlies kādu no piedāvātajiem variantiem (piemēram, speedtest.net) un vēro, kā cipariņi ekrānā mainās, līdz parādīsies tava interneta lejupielādes un augšupielādes ātrumi. Salīdzini iegūtos rezultātus ar šajā rakstā minētajiem ātrumiem un izdari secinājumus, vai pašreizējais internets ir piemērots tavām vajadzībām.
2 Responses
Kas ir ātrums?
Fizikā ātrums ir ceļa attiecība pret laiku. Vējš pūš ar ātrumu 5 metri sekundē. Mašīna brauc ar 100 kilometru stundā lielu ātrumu utt.
Ko nozīmē Mbps? Megabiti sekundē. Mega ir miljons. Biti ir daudzuma mērvienība. Sekunde ir laika mērvienība. Upe caurlaiž 1000 kubi ūdens. Šādā veidā mēra caurlaidību – cik daudz izlaiž cauri kādā konkrētā laika mērvienībā.
Interneta ātrumu faktiski nosaka latentums: Latency is a measure of delay. In a network, latency measures the time it takes for some data to get to its destination across the network. It is usually measured as a round trip delay – the time taken for information to get to its destination and back again.
Reklāmās ieviesto pārpratumu dēļ un nepareizā lietojuma dēļ šis termins tautā neatbilstoši ieviesies un, manuprāt, nepareizi lietojams.
Protams optika ir labaka manam isp (internet support provider) down 50 bet up 96.protams piedava atraku bet pasam pietiek. Ja iespejams optika patere mazak stravas un linija tiesi no severa ir ok rezultats. ja nav optika tad kabelu vai ethernet pieeja. bet talakos apgabalos optika ir ok. ping ir sekndars jo lidz tuvakam severim tas ir salidzinosi mazaks, protams kvalitativam internetam sis raditajs bus mazaks. DSL samera vienkarsa tehnologija bet uploud gan ciess jo tas birojiem ir svarigaks par dwn.