Japānas Enerģijas un resursu biedrība ([url=http://www.jser.gr.jp/society/society_e_01.html]Japanese Society of Energy and Resources[/url]) publicējusi jauni pētījumu par globālās sasilšanas iemesliem, kura nosaukums ir „Globālā sasilšana: Kāda ir zinātniskā patiesība?”. Pētījumā apkopoti piecu ievērojamu Japānas zinātnieku viedokļi. Četri no pieciem zinātniekiem nepiekrīt uzskatam, ka globālā sasilšana ir radusies cilvēku rīcības rezultātā.
Savus viedokļus izteikuši goda profesors [i]Syunichi Akasofu[/i] no Aļaskas universitātes, viņš arī Fērbenksas Ģeofizikas institūta un Starptautiskā Arktikas Pētniecības centra bijušais direktors; Tokijas Tehnoloģiju institūta Zemes un Planētu zinātņu doktors [i]Shinegori Maruyama[/i], fizikālās ķīmijas profesors [i]Kiminori Itoh[/i] no Jokohamas Valsts universitātes, Valsts Vides zinātņu institūta vadītājs [i]Seita Emori[/i] un Japānas Jūras-zemes zinātņu un tehnoloģiju biroja direktors [i]Kanya Kusano[/i]
[img]/images/upload/20090114181103.png[/img]
Visi zinātnieki piekrita viedoklim, ka „klimata sistēmas sasilšana ir nepārprotama”, kuru izteikusi. Taču četri no viņiem nepiekrīt apgalvojumam, ka siltums palielinājies galvenokārt antropogēno izplūdes gāzu dēļ. Vienīgais zinātnieks, kurš piekrita šim apgalvojums ir Emori, viņš arī Starpvaldību ekspertu grupa klimata maiņas lietās loceklis.
Akasofu atbilde uz šādu apgalvojumu bija: „CO2 izplūdes gāzu apjoms palielinās, taču gaisa temperatūra pārtrauca augt jau 2001.gadā. Lielākoties klimata maiņu veicina dabiski notiekošas svārstības.” Viņš uzskata, ka sasilšana varētu būt dabiska atgūšanās pēc tā saucamā Mazā Ledus laikmeta, kas beidzās 17.gadsimtā.
[img]/images/upload/20090114181132.jpg[/img]
Profesora Itoha viedoklis bija šāds: „ASV sniegtie dati nav atbilstoši. Mums ir satelīta dati par globālajām temperatūrām tikai sākot ar 1979.gadu.” Itohs, kas nosaucis globālo sasilšanu par „sliktāko zinātnisko skandālu pasaules vēsturē”, arī ir Starpvaldību ekspertu grupa klimata maiņas lietās galvenais recenzents.
Savukārt Kasano uzskata, ka Zemes klimatu lielā mērā ietekmē kosmiskie stari, kas rodas no Saules magnētiskajiem laukiem.
Pētījums pieejams internetā publiskai apskatei, diemžēl gan tikai japāņu valodā.