Tādu kompāniju kā Elona Maska SpaceX un jaunizveidotā uzņēmuma OneWeb mērķis ir palaist kosmosā satelītus, kas nodrošinātu globālu Interneta pārklājumu visā pasaulē, taču ir viena liela problēma – eksperti apgalvo, ka tas radīs daudz kosmisko atkritumu. Atkritumi kosmosā var radīt draudus gan turpmākiem ceļojumiem visumā, gan satelītiem, kas pašreiz riņķo ap zemeslodi.
Kas ir kosmiskie atkritumi?
Kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, saskaņā ar ESA datiem, kosmosā ticis palaists gandrīz 9000 satelītu. Aptuveni 5000 vēl joprojām atrodas visumā, taču tikai mazāk kā 2000 no tiem ir funkcionējoši. Šie cilvēku izgatavotie objekti, kas var būt gan satelīti, gan raķešu daļas, tiek saukti par kosmiskajiem atkritumiem. ESA apgalvo, ka var izsekot 22 300 objektus, kas uzskatāmi par atkritumiem, taču iespējams, ka ir vairāki simti tūkstoši tādu, kuri no Zemes nav pamanāmi.
Piesārņojums kosmosā ir kļuvis tik liels vairāku iemeslu dēļ. Kad tiek palaistas raķetes, lidojuma laikā no galvenā kuģa tiek atdalītas vairākas daļas. Tās eksplodē, sadaloties mazos gabalos, kas savukārt izveido ap zemeslodi riņķojošu atkritumu slāni. Piemēram, kad 2009. gadā sadūrās divi satelīti, tie radīja 2300 atlūzu fragmentus.
Vēl kāda liela problēma ir pret satelītu raķešu palaišana. Piemēram, 2007. gadā Ķīna iznīcināja vienu no saviem satelītiem, izraisot kosmisko atkritumu pieaugumu par 25 %. Savukārt 2009. gadā Indija realizēja līdzīgu projektu, pret kādu no saviem satelītiem.
Pieaugot kosmisko atkritumu skaitam, var izveidoties “sniega bumbas” efekts. Jo vairāk atkritumu ceļo kosmosā ar tūkstošiem km/h lielu ātrumu, jo lielāka iespēja ir veidoties sadursmei, radot vēl vairāk atkritumu. “Iztēlojieties, cik bīstami būtu kuģot jūrās, ja visi reiz nogrimušie kuģi vēl joprojām dreifētu virs ūdens” sacījis ESA ģenerāldirektors Jans Vorners.
Kāda ir problēma?
Lielākās bažas pašreiz ir par kosmisko kompāniju plāniem satelītu palaišanas jomā. SpaceX un OneWeb ir vienas no iesaistītajām kompānijām. Mērķis ir radīt tā sauktos “mega zvaigznājus”, kas ir spējīgi nodrošināt Interneta pieeju jebkurā pasaules vietā – pat nomaļākajos pasaules nostūros. Abas šīs kompānijas jau ir uzsākušas satelītu palaišanu.
Ar kosmiskajiem atkritumiem tiek saistīti vairāki riski. Pirmkārt, atlūzas var trāpīt kosmosa kuģim, kas pārvadā cilvēkus vai pat Internacionālajai Kosmosa Stacijai. Otrkārt, satelīti var sadurties savā starpā. Treškārt, ESA brīdina par lieliem kosmisko atkritumu gabaliem, kas nekontrolējamā veidā var atgriezties atmosfērā, apdraudot cilvēku dzīvības uz Zemes.
Kas tiek darīts lietas labā?
Pašreiz tiek izstrādāti projekti ar mērķi savākt apkārt lidojošos kosmiskos atkritumus. Pagājušajā gadā ESA pieņēma asociāciju, ko vada šveiciešu jaunizveidotais uzņēmums ClearSpace, lai piedalītos misijā par atkritumu izvākšanu no kosmosa.
ClearSpace mājaslapā ir ievietots video, kas atspoguļo, kā darbojas šī tehnoloģija. Pretī atkritumiem tiktu sūtīts kosmosa kuģis, kas ar “roku” sagrābtu atlūzas. Šī misija ir ieplānota 2025. gadā.
Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra (JAXA) ir izstrādājusi līdzīgu projektu ar nosaukumu Astroscale, kas darbību sākšot 2022. gadā.