Nesen tiešsaistē nonāca informācija par līdz šim lielāko rūpniecisko iekārtu, kuras mērķis būs no gaisa izsūkt planētu sildošo oglekļa dioksīdu (CO2). DAC (angļu – direct air capture) iekārtas pēdējā laikā īpaši tiek slavētas tieši no pasaules līderu un milzu korporāciju puses, jo īpaši Microsoft, kuri vēlas izdzēst sevis atstāto siltumnīcefekta gāzu piesārņojuma nospiedumu.
Šveices uzņēmuma Climeworks uzbūvētā jaunā ražotne tiek darbināta ar atjaunojamo enerģiju no tuvumā esošās ģeotermālās elektrostacijas. Climeworks plāno notverto CO2 uzglabāt bazalta iežu veidojumos tikai trīs kilometru attālumā no ģeotermālās stacijas. Tas ir uzglabāšanas plāns, kurā nav vajadzīga jaunu oglekļa dioksīda cauruļvadu būvniecība.
“Tas, manuprāt, būs interesants testa gadījums,” saka Amerikas Universitātes Oglekļa politikas institūta pētījumu direktors Deivids Morovs. “Bet tas ir arī ļoti mazs solis lielajā lietu shēmā.”
Climeworks jaunā DAC iekārta, ko sauc par Orca (islandiešu valodā – ‘enerģija’), katru gadu varēs savākt 4000 tonnas oglekļa dioksīda. Tas ir apmēram tik daudz, cik gada laikā varētu izdalīt 790 transportlīdzekļi – tas nav milzīgs apjoms, lai gan tas ir lielākais šāda veida projekts pasaulē.
Jaunā iekārta ir pārsteidzoši kompakta. Iedomājieties piegādes konteineru ar divpadsmit milzu ventilatoriem tajā. Iekārtu kopums būtībā ir tikai astoņu šādu konteineru izmērā, kas sakrauti viens uz otra.
Climeworks CO2 mazināšanai izmanto metodi, kas darbojas sekojoši: ventilatori iesūc gaisu. Gaiss plūst caur īpašu cietu sorbenta filtru, kas notver oglekļa dioksīdu. Kad filtrs ir pilns, ir pienācis laiks procesa otrajam solim. Ierīce uzsilda filtru līdz aptuveni 100 grādiem pēc Celsija, kas atbrīvo notverto oglekļa dioksīdu.
Kad CO2 ir atdalīts no gaisa, tas caur caurulēm nokļūst blakus esošā ēkā, kur to var sagatavot pastāvīgai uzglabāšanai. Šeit tas ir sajaukts ar ūdeni – apmēram 27 tonnas ūdens uz katru tonnu oglekļa dioksīda. Pēc tam šis sajaukums pārvietojas tikai dažu simtu metru attālumā, pirms tas tiek ievadīts dziļi zemē. Gāzētais ūdens reaģē ar bazalta iezi, veidojot karbonātu minerālus. Divu gadu laikā šis ūdens sajaukums kļūst par cietu iezi.
Climeworks sadarbojas ar uzņēmumu Carbfix, lai iegūtais CO2 droši tiktu noglabāts Islandes bazalta iežu veidojumos. Abi uzņēmumi jau ir veikuši izmēģinājuma projektu, bet Orca ir šo kompāniju pirmais komerciālā mēroga projekts.
:no_upscale()/cdn.vox-cdn.com/uploads/chorus_asset/file/22836822/ada4e9dd_a5e0_40c6_8ecd_038ac83e17f3_Orca_Launch_Website_Image.jpeg)
Climeworks divas citas komerciāla mēroga DAC iekārtas pārvērš oglekļa dioksīdu par produktu, ko izmanto kā mēslojumu vai gāzētos dzērienos. Šis CO2 relatīvi ātri atkal nonāk atmosfērā. Savukārt, klintī iesprostotais CO2, pēc Carbfix domām, tur paliks tūkstošiem gadu ilgi. Lai gan bazalta ieži ir samērā izplatīti visā pasaulē, vulkāniski aktīvā Islande ir īpaši piemērota oglekļa dioksīda uzglabāšanai, jo tai ir salīdzinoši jaunāks bazalts. Svaigs bazalts ir labāka mājvieta notvertajam CO2, jo tas ir poraināks – dodot ogleklim vairāk vietas, ko aizpildīt.
Novietojot Orca tajā pašā vietā, kur tiks uzglabāts CO2, tiek novērsta viena no iespējamām problēmām, kas saistītas ar oglekļa atdalīšanu: jauna cauruļvadu tīkla izveidi oglekļa dioksīda transportēšanai. Šādi cauruļvadi tiek izmantoti, lai novadītu CO2 dziļi pazemē, tādējādi izspiežot no dzīlēm tik derīgās naftas rezerves (procesa nosaukums – enhanced oil recovery). Viens šāds cauruļvads pagājušajā gadā plīsa Misisipi štatā, hospitalizējot nelielu skaitu iedzīvotāju.
Vēl viena rūpnīcas atrašanās vietas priekšrocība ir tās tuvums ģeotermālās enerģijas stacijai, kas nodrošina iekārtu ar pastāvīgu siltumenerģijas un atjaunojamās enerģijas piegādi. Tas kopā ar Climeworks DAC procesu dod Orcai priekšrocības salīdzinājumā ar citiem konkurentiem. Ir paredzams, ka tuvākajos gados Teksasā un Skotijā tiks izveidotas pat vēl lielākas DAC iekārtas, taču tajās tiek izmantots cits filtrēšanas process, kas prasa ievērojami vairāk siltuma un enerģijas. Tā rezultātā viņi, iespējams, paļausies uz kombinētu atjaunojamās enerģijas un dabasgāzes tehnoloģijas izmantošanu.
“Ja jūs nodarbojaties ar CO2 attīrīšanu no gaisa, ir nepieciešams izlaist pēc iespējas mazāk fosilā kurināmā CO2. Pretējā gadījumā process nav neto negatīvs,” saka Kristofs Bītlers, Climeworks klimata politikas vadītājs. Izmaksas ir vēl viens šķērslis, kas joprojām neļauj DAC nozarei izaugt pietiekami lielai, lai radītu milzīgu ietekmi uz globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Microsoft, kas pagājušajā gadā apņēmās līdz 2050. gadam aizvākt sevis atstāto emisiju nospiedumu, ir gan Climeworks investors, gan klients. Microsoft un citi uzņēmumi var iegādāties savākto CO2 no Climeworks par aptuveni $600 par tonnu, tādējādi kompensējot tonnu sava piesārņojuma. Tikai 2020. gadā vien Microsoft bija atbildīgs par 11’164’000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalentu. Sareizinot to ar $600, sanāk, ka Microsoft saņems gandrīz 6,7 miljardu dolāru lielu rēķinu tikai par viena gada piesārņojumu.
Ja vien cena netiks ievērojami samazināta, iespējams, ka šādai klimata pārmaiņu risināšanai nebūs finansiāli lielas jēgas. Un daži vides aizstāvji uztraucas, ka, koncentrējoties uz šīs tehnoloģijas izveidi, resursi var tikt atņemti no citiem klimata risinājumiem, vienlaikus samazinot uzņēmumu spiedienu pārtraukt fosilā kurināmā dedzināšanu.
“Viena lieta, par ko cilvēki uztraucas, ir tā, ka visi šie uzņēmumi, kas uzņemas šīs nulles saistības, izmantos tikai DAC tehnoloģiju, nevis emisiju samazināšanu,” saka Morovs. “Bet man šķiet ļoti maz ticams, ka DAC drīzumā kļūs pietiekami lēta, lai tai būtu jēga.”
Tātad, varam secināt, ka CO2 izsūkšanai no gaisa varētu būt salīdzinoši maza nozīme emisiju samazināšanā, un ir jāapzinās, ka tas nesniegs milzīgu fosilā kurināmā piesārņojuma samazinājumu. “Tas ir tikai papildinājums, kas var palīdzēt mums samazināt klimata pārmaiņas,” saka Morovs. “Bet tas nevar aizstāt emisiju pilnīgu pārtraukšanu.”
One Response
Malači! Piesaistīs milzu finansējumu un labi nopelnīs neko reāli neizdarot.
790 transportlīdzekļi. Cik auto ir, piemēram, Ogrē, Jēkabpilī? Katrā tādā pilsētiņā pa vienai šitādai stacijai? Nav vienkāršāk cīnīties ar cēloņiem nevis sekām?
Un cik daudz enerģijas tiks patērēts darbinot šo iekārtu? Šo enerģiju arī jāražo. Labi, Islandei palīdz tas, ka daudz karsto ūdeņu tek laukā no zemes.
Izskatās ka tas ir ar lielgabalu pa zvirbuļiem.