64-bitu procesori vairs jau nav nekāds jaunums. Operētājsistemas jau ir pielāgojušās šai arhitektūrai. Taču tagad arī pārlūkprogramma Firefox, kuru izmanto miljoniem cilvēku visā pasaulē, sper lielu soli pretī 64 bitu arhitektūrai. Kompānijas Mozilla programmētājs Armens Zambrano Gasparnians piektdien paziņoja par pirmo 64-bitu Firefox relīzi, kura darbosies Windows vidē. Visi interesenti, kuri vēlas testēt šo versiju, to var iegūt caur FTP serveri. Taču plašākai publikai šī versija vēl nav pieejama.
Kaut arī visiem interesentiem, kuri vēlas notestēt šo versiju, nākas kompilēt to pašiem, tiek strādāts arī pie [i]installera[/i]. 64 bitu atbalstu ir plānots ieviest ar Firefox 4 iznākšanu, kuru kompānija Mozilla plāno izlaist šā gada novembra beigās. Pāreja uz 64 bitu arhitektūru nozīmē to, ka pārlūks kļūs ievērojami ātrāks, taču galvenais mērķis ir palielināt atmiņu, ar kuru pārlūks spēj strādāt, jo pašreiz pārlūks spēj izmantot tikai 4 GB no operatīvas atmiņas. Mūsdienās ir diezgan maz programmu, kuras strādā ar tik daudz operatīvas atmiņas, tāpēc pāreja uz 64-biu arhitektūru jau ilgst vairākus gadus. Taču Apple Safari atbalsta 64 bitu arhitektūru jau kopš pagājušā gada. Arī Microsoft Internet Explorer tiek piedāvāts gan 32, gan 64 bitu versijās. Kā arī notiek darbs pie Google Chrome pārlūkprogrammas, kurai jau pavisam drīz tiks ieviests 64 bitu atbalsts, taču izskatās, ka 64 bitu atbalsts Mac OS X un Linux operētājsistēmām parādīsies ātrāk nekā Windows.
Viens no šķēršļiem, lai pārietu uz 64 bitu arhitektūru, ir spraudņu saderība. Piemēram, Adobe Flash 64 bitu versija pagaidām ir pieejama tikai Linux operētājsistēmai.