67% Āzijas kompāniju, kas iekļautas Fortune Global 100 sarakstā, lieto vismaz vienu no sociālo mediju platformām, kas ir par 50 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tajā pat laikā Eiropas un ASV kompāniju klātbūtne sociālajos tīklos palikusi gandrīz nemainīga, sasniedzot attiecīgi 89% (+1%) un 84 % (-2%). Tie ir divi galvenie secinājumi, kas izriet no Globālā sociālo mediju pētījuma (Global Social Media Check-up), ko veikusi pasaulē vadošā sabiedrisko attiecību un komunikāciju kompānija Burson-Marsteller, lai noskaidrotu, cik lielā mērā Fortune Global 100 kompānijas lieto tādas populāras sociālo tīklu platformas kā Twitter, Facebook, YouTube, korporatīvos blogus, kā arī sociālos tīklus vietējās valodās.
“Daļēji sociālo tīklu lietošanas pieaugums Āzijā izskaidrojams ar investīciju palielināšanos lokālajā mārketingā, taču visvairāk šo izaugsmi veicina tās Āzijas kompānijas, kuras izmanto sociālos medijus, lai piesaistītu jaunas auditorijas ārzemēs,” sacīja Mediju Tilts/Burson-Marsteller valdes priekšsēdētāja Laura Minskere. “Bez tam, šobrīd globālās kompānijas demonstrē augstāku prasmju līmeni, lietojot sociālos tīklus, un daudz labprātāk iesaistās tiešā kontaktā ar saviem klientiem un citām ieinteresētajām pusēm, izmantojot tieši sociālo tīklu platformas.”
Pētījums arī atklāja, ka kompānijas arvien biežāk komunicē ar citiem lietotājiem, izmantojot dažādas platformas, kuras tika aplūkotas šajā pētījumā. Piemēram, 67 % no Fortune Global 100 kompānijām Twitter komunikācijā izmanto “@” pieminēšanas funkciju, un vairāk nekā puse kompāniju (57 %) savos korporatīvajos kontos retvīto citu profilu ierakstus. Tas nozīmē 76 % pieaugumu kompānijām, kuras lieto “@” pieminēšanas funkciju, un 77 % retvītošanas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vislielākais pieaugums bija vērojams Eiropas kompānijām – 148% palielinājums “@” pielietošanai, kas nozīmē lielu soli uz priekšu viņu iesaistē Twitter lietošanā.
74 % kompāniju atļauj Facebook lietotājiem, kuriem “Patīk” („Like”) kompānijas lapa, veikt ierakstus uz to “Sienas” („Wall”), bet vairāk nekā puse kompāniju (57 %) atbild uz paziņojumiem un komentāriem. ASV kompānijām, salīdzinot ar Eiropas kompānijām, ir izteiktas līderpozīcijas Facebook interaktivitātē – 89 % ASV kompāniju ļauj izvietot lietotājiem savus paziņojumus, bet 72 % ASV kompāniju atbild uz tiem. Eiropā 59% kompāniju saviem faniem ļauj veikt ierakstus uz kompānijas Facebook lapas „Sienas” un 51% atbild uz to ierakstiem.
Citi galvenie atklājumi:
• 84 % no šogad pētījumā iekļautajām kompānijām aktīvi darbojas vismaz uz vienas no apskatītajām sociālo tīklu platformām, salīdzinot ar 79 % pērn. Eiropas kompānijas ar 89% pārsniedz vidējo rādītāju.
• 25 % kompāniju izmanto visas četras izpētītās platformas, salīdzinot ar 20 % pērn veiktajā pētījumā. Eiropas kompāniju viszemākais rezultāts – 15% – liecina par to, ka šajā reģionā uzņēmumi koncentrējas uz vienu vai diviem kanāliem, nevis aktīvi lieto visas platformas. (Salīdzinājumam: Āzijas un Klusā okeāna reģionā šis rādītājs ir 33%, bet ASV – 34%).
• Globālajā mērogā kompāniju dalība Twitter ir pieaugusi visvairāk (77 % 2011. gadā salīdzinājumā ar 65% 2010. gadā), pēc tam sekoja YouTube (57 % 2011. gadā salīdzinājumā ar 50 % 2010. gadā), Facebook (61 % 2011. gadā salīdzinājumā ar 54 % 2010. gadā), un korporatīvā blogošana (36 % 2011. gadā salīdzinājumā ar 33 % 2010. gadā).
• Pusei Āzijas kompāniju (50 %) tagad ir savas Facebook lapas, salīdzinot ar 40 % pērn. Bez tam, vidējais “Patīk” skaits vienai Āzijas korporatīvajai Facebook lapai ir pieaudzis par 406 % – no 23 971 līdz 121 257 “Patīk.” Par 80% Fortune Global 100 sarakstā iekļauto kompāniju tika runāts Twitter kontu īpašnieku vidū, gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš (42 %).
• Facebook vietnē katrā korporatīvajā lapā ir vidēji 87 979 “Patīk”, salīdzinot ar 40 884 “patīk” 2010. gadā.
• Eiropai ir visaugstākais Twitter lietošanas rādītājs Fortune 100 kompāniju vidū (83%).
• Āzijas kompāniju daļa ar Twitter kontiem ir pieaugusi par 68 % – no 40 % 2010. gadā līdz 67 % 2011. gadā. 77 % Āzijas kompāniju, kuriem ir Twitter konti, izmanto “@” pieminēšanas funkciju, lai atvērtu kanālus saziņai ar citiem lietotājiem, un 62 % no šīm Āzijas kompānijām retvīto saturu saviem sekotājiem.
Gunārs Klēģers, Mediju Tilts/Burson-Marsteller sociālo mediju komunikāciju direktors : „Arī Latvijā esam sasnieguši punktu, kad spēcīgi izveidoti uzņēmumu sociālo platformu profili kā informācijas kanāls nereti spēj konkurēt ar medijiem to tradicionālā izpratnē – ar rakstiem un sižetiem. Tas, protams, ir cieši saistīts ar pieprasījumu – klientu interese par sociālajiem medijiem joprojām ir augsta un tāda tā tuvākajā laikā arī saglabāsies, jo, pirmkārt, parādās arvien vairāk lokālo veiksmes stāstu, kā arī turpina pieaugt visu Latvijā populārāko sociālo platformu lietotāju skaits. Starp Fortune Global 100 kompānijām Eiropa ir līdere Twitter lietošanā – 83% no tur minētajiem Eiropas uzņēmumiem tur aktīvi darbojas, šobrīd arī Latvijā lielās kompānijas arvien drošāk komunicē ar auditoriju sociālajos medijos, jo ir sapratušas, ka tā ir vieta, kur iegūt lojālus sava zīmola fanus, kuri ir viens no vērtīgākajiem zīmola vārda nesējiem. Izaugsmes iespējas joprojām ir lielas.”
Par pētījumu
Pētījuma dati tika iegūti laikposmā no 2010. gada novembra līdz 2011. gada janvārim, balstoties uz Fortune Global 100 sarakstā iekļauto kompāniju aktivitāti sociālajos medijos 2010. gada novembrī, tostarp aktivitāti vietnē Twitter vai citā reģionālajā/vietējā mikroblogošanas vietnē, Facebook vai citā reģionālā/vietējā sociālo tīklu vietnē, YouTube vai citā reģionālajā/vietējā videoierakstu izplatīšanas vietnē, un korporatīvo blogošanu. Izlases lielums valstīm/reģioniem: ASV – 32 kompānijas, Eiropa – 47 kompānijas, Āzijas un Klusā okeāna reģions – 18 kompānijas, Latīņamerika – 3 kompānijas. Iegūtie dati tika salīdzināti ar Burson-Marsteller pirmo Fortune Global 100 sociālo mediju pētījumu The Global Social Media Check-up 2010, kas tika publicēts 2010. gada 23. februārī. Laikposmā no 2009. gada līdz 2010. gadam Fortune Global 100 sarakstā notikušo izmaiņu ietekme uz pētījuma rezultātiem uzskatīta par nebūtisku. Krasi atšķirīgas vērtības datos netika novērotas. Datus ieguva Burson-Marsteller globālo pētījumu komanda.