Kā liecina mobilo sakaru operatora BITE un iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ekspertu novērojumi, lai gūtu atzinību sociālajos medijos, sabiedrībā izplatās bīstama tendence. Cilvēku profilos arvien biežāk parādās saturs, kas veidots dzīvībai un veselībai bīstamās vietās un veidos. Turklāt šāda bīstama tendence novērojama gan bērnu un pusaudžu, gan arī pieaugušo lokā. Saskaņā ar “Washington post” datiem, pēdējo 6 gadu laikā, uzņemot “selfijus”, visā pasaulē bojā gājuši 250 cilvēki. Arī Latviju tikko pāršalca gadījums, kad, uzņemot sociālo mediju saturu augstsprieguma stacijas teritorijā, bojā gāja zēns. Tādēļ ikviens tiek aicināts izvērtēt riskus, uzņemot saturu sociālajiem medijiem, un atrast veidus, kā droši veidot elpu aizraujošas bildes un video.
Mūsdienās ikviens no mums pazīst vēlmi ievietot sociālajos medijos bildes vai video, kas gūst neskaitāmus “like” un atzinību profila sekotāju vidū. Taču novērojama arī bīstama tendence – arvien biežāk dzīšanās pēc mirkļa slavas robežojas ar apdraudējumu veselībai un pat dzīvībai. Arī Latvijā pavisam nesen bija gadījums, kad 14 gadus vecs zēns, vēloties uzņemt saturu sociālajiem medijiem, iekļuva augstsprieguma apakšstacijā un gāja bojā elektrotraumas dēļ.
Pārskatot sociālos medijus, publiski pieejamos cilvēku profilos redzams, ka visbiežāk veselībai un dzīvībai bīstams saturs tiek veidots, staigājot pa ēku jumtiem un tiltu margām, dodoties uz pamestiem celtniecības objektiem, kā arī vietās, kur pēc būtības ir aizliegts atrasties, piemēram, uz vilcienu sliedēm. Tāpat šāda veida saturs tiek veidots, izpildot pārgalvīgus trikus, piemēram, lecot no klints ūdenī u.tml.
Iniciatīva “Iekod pirkstā!”
“Sociālie mediji ir kļuvuši par ļoti nozīmīgu mūsu ikdienas daļu. Tiecoties pēc “like” vai atzinības pilniem komentāriem, cilvēki aizmirst par drošības aspektiem satura veidošanā. Taču būtiski uzsvērt, ka saturs, kas veidots, balansējot starp veselību un potenciālu invaliditāti vai pat starp dzīvību un nāvi, nav šo risku vērts. Viena no mūsu vērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tādēļ iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros vēlamies cilvēkus aicināt radīt sociālo mediju saturu drošos veidos un nopietni pārdomāt, kādus riskus var radīt bildes, video uzņemšana uz jumta vai gaidot vilcienu uz sliedēm. Tāpat, mudinām vecākus pārrunāt ar savām atvasēm arī pamata drošības jautājumus – par elektrodrošību, satiksmes drošību utml., lai atgādinātu par potenciālajiem riskiem. Vēl jo vairāk – mēs visi zinām, ka adrenalīns aizrauj un iespaido citus uz līdzīgu darbību. Tikai jāatceras, ka vienam var paveikties izkļūt cauri sveikam un veselam, bet citam, kurš no mums iespaidojies, – nē,” norāda BITES Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna – Ozola.
Savukārt kā stāsta bērnu un pusaudžu psihoterapeite, BITES iniciatīvas “Iekod pirkstā!” eksperte Gunita Kleinberga, tiekšanās pēc uzmanības un atzinības ir saprotama visos vecumos, bet īpaši izplatīti un nozīmīgi tas ir tieši pusaudžu vecumā. Visbiežāk pusaudžiem liek riskēt grupas spiediens un vēlme iekļauties.
Vieglāk iespaidojami ir pusaudži un bērni
“Nereti bērni un pusaudži vienatnē paiet garām, piemēram, pamestai ēkai, pat nedomājot par iekļūšanu tajā, bet, esot kompānijā, vēlme riskēt strauji pieaug – īpaši izteikti tas ir 12 līdz 16 gadu vecumā. Šajā vecumā uz riskantām darbībām var mudināt gan draugu, gan arī citu sociālo mediju lietotāju negatīvais paraugs. Piemēram, ja bērns vai pusaudzis redz, ka kāds viedokļu līderis vai viņu elks sociālajos medijos publicē foto vai video, kas tapis augsta riska situācijā, bet ieguvis lielu atzinību starp sekotājiem, viņam rodas vēlme šo darbību atdarināt, lai saņemtu līdzvērtīgu apkārtējo atzinību,” skaidro G. Kleinberga.
Viņa paturpina, ka arī vēloties iekļauties kādā konkrētā grupā, pusaudži bieži vien neapdomā sekas un ir gatavi riskēt arī ar savu veselību un dzīvību, lai vienaudžiem pierādītu savu statusu. Šajā vecumā nav nekas grūtāks, kā būt atstumtam, nepiederīgam, tādēļ vēlme iekļauties kādā konkrētā sociālajā grupā ir īpaši svarīga, un pusaudži gatavi iet uz “pilnu banku”.
Kāpēc šīs vecuma grupas cilvēki nejūt robežu? G. Kleinberga uzsver, ka šāda tendence nav novērojama visiem pusaudžiem: “Īpašs risks ir aktīvākiem bērniem. Lai arī spēja izvērtēt riskus un potenciālās sekas bērnam attīstās jau 4-5 gadu vecumā, tiem, kas augšanas procesā nav piedzīvojuši cēloņu un seku sakarības, šī spēja attīstās vēlāk. Piemēram, ja skolēns ir aizmirsis mājas atslēgas, bet nepiedzīvo gaidīšanas laiku aiz mājokļa durvīm – cēloņu un seku sakarības netiek pieredzētas.”
Vienlaikus U. Ahuna-Ozola piebilst, ka, attīstot iniciatīvu “Iekod pirkstā!”, operators kopā ar ekspertiem turpinās izglītot iedzīvotājus par atbildīgu interneta un mobilo ierīču lietošanu dažādos virzienos.