Internets joprojām ir nozīmīgākais informācijas drošības apdraudējumu avots. Kiberdraudu attīstība Baltijas valstīs un Latvijā sakrīt ar kopējo tendenci visā pasaulē — tā galvenokārt ir dažādu funkciju trojiešu programmatūra, kā arī plaši izplatītie interneta apdraudējumi, kas saistīti ar FunWeb ģimenes reklāmprogrammatūru un mūķiem. Latvijā tie galvenokārt vērsti uz Java virtuālās mašīnas ievainojamību izmantošanu.
Divdesmit svarīgākie kiberapdraudējumi Latvijā
[img]http://datuve/images/upload/20101014170510.png[/img]
Divdesmit svarīgākie kiberapdraudējumi Lietuvā
[img]http://datuve/images/upload/20101014170534.png[/img]
Divdesmit svarīgākie kiberapdraudējumi Igaunijā
[img]http://datuve/images/upload/20101014170551.png[/img]
“Ievainojamību izmantošana kaitīgās programmatūras izplatīšanai vai datu zagšanai ir kļuvusi par «plaša patēriņa» lietu, nevis atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, kā tas bija agrāk. Nākotnē tas droši vien turpināties. Pieaugot pārlūkprogrammu aizsardzības kvalitātei, inficēšanai ir jāmeklē citi ceļi. Piemēram, datņu apmaiņas tīkli,” saka Sergejs Novikovs. „Vienlaikus tiek novērots pakāpenisks uzbrukumu skaita pieaugums mobilajām sakaru ierīcēm un nepārtraukti pieaug pret mobilo sakaru ierīču operētājsistēmām vērstās kaitīgās programmatūras daudzums. To apliecina arī pirmie Google Android platformai domātie trojieši.”
Sergejs Novikovs atzīmēja, ka kibernoziedznieki konfidenciālas informācijas zagšanai joprojām turpina aktīvi izmantot sociālos tīklus, kā arī arvien populārākos tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, tiešsaistes banku pakalpojumus un elektroniskos maksājumus.
Visticamāk, sākoties atklāšanas un kategorizēšanas mākoņtehnoloģiju izmantošanai, pastāvīgi pieaugs pret šīm tehnoloģijām vērstās kaitīgās programmatūras uzbrukumu skaits un kvalitāte gan klientu datoros, gan ar īpašo pakalpojumu palīdzību, kurus uzturēs ļaundari.
Visbeidzot, ievērojami paplašināsies ļaundarus interesējošās informācijas klāsts. Agrāk tie bija vienīgi datorlietotāju finanšu rekvizīti un personas dati, taču tagad arvien biežāk iebrucējus interesē tehniskā un pētnieciskā informācija.
Papildu informācija:
www.kaspersky.com