Nevienam vēl nav izdevusies ceļošana laikā (vismaz tik, cik mums ir zināms), bet zinātniekus tas joprojām aizrauj, un aktuāls paliek jautājums par to, vai šāds process būtu teorētiski iespējams.
Kā rāda tādas filmas kā The Terminator, Donnie Darko, Back to the Future un daudzas citas, pārvietošanās laikā rada daudz problēmu Visuma pamatnoteikumos. Piemēram, ja jūs atgriežaties laikā un izjaucat savu vecāku satikšanos, kā jūs vispār varat eksistēt, lai veiktu ceļošanu laikā?
Tā ir monumentāla problēma, par kuru varam lauzīt galvu, un tā pazīstama arī kā “vectēva paradokss”. Taču fizikas students Džermeins Tobars (Germain Tobar) no Kvīnslendas universitātes Austrālijā saka, ka ir sapratis, kā “noapaļot ciparus”, lai ceļošana laikā būtu dzīvotspējīga bez paradoksiem.
“Klasiskā dinamika saka, ka, ja ir zināms noteiktas laika sistēmas stāvoklis, tas var mums pastāstīt visu sistēmas vēsturi,” saka Tobars.
“Tomēr Einšteina vispārīgās relativitātes teorija paredz laika cilpas vai ceļojuma laikā esamību, – kur notikums var būt reizē gan pagātnē, gan nākotnē – kas, teorētiski, apgāž dinamikas pētījumus.”
Aprēķini rāda, ka laiktelpa var potenciāli sevi pielāgot, lai izvairītos no paradoksiem.
Lai izmantotu aktuālu piemēru, iedomājieties, kā kāds ceļo laikā uz pagātni, lai apturētu slimības izplatīšanos – ja misija būtu veiksmīga, nebūtu tādas slimības, kuras dēļ vajadzētu ceļot laikā, lai to novērstu.
Tobara darbs liek domāt, ka slimība tomēr izplatītos citā veidā, izmantojot citu ceļu vai ar citu metodi, novēršot paradoksu. Lai ko darītu ceļotājs, slimība netiktu apturēta.
Tobara darbā nav viegli iedziļināties, taču tajā tiek aplūkota deterministisko procesu (bez jebkādām nejaušībām) ietekme uz patvaļīgu skaitu reģionu laiktelpas kontinuumā un parādīts, kā abas slēgta laika līknes (kā prognozēja Einšteins) var iederēties brīvās gribas un klasiskās fizikas likumos.
“Matemātiskie aprēķini sakrīt – un rezultāti ir zinātniskās fantastikas cienīgi,” saka fiziķis Fabio Kosta (Fabio Costa) no Kvīnslendas universitātes, kurš vadīja šo pētījumu.
Pasaule pielāgotos ceļotāja darbībām
Jaunais pētījums izlīdzina problēmu ar citu hipotēzi, ka ceļošana laikā ir iespējama, bet laika ceļotāja rīcības brīvība būtu ierobežota, lai netiktu izveidots paradokss. Šajā modelī laika ceļotājiem ir brīvība darīt visu, ko viņi vēlas, taču paradoksi nav iespējami.
Lai gan aprēķini varētu sakrist, telpas un laika saliekšana, lai nokļūtu pagātnē, joprojām ir nenotverama . Laika mašīnas, kuras zinātnieki līdz šim ir izgudrojuši, ir tik komplicētas, ka pašlaik tās pastāv tikai kā aprēķini uz lapas.
Mēs varētu to kādu dienu sasniegt, jau tāpēc vien, ka Stīvens Hokings domāja, ka tas ir iespējams. Ja tas izdosies, tad šis jaunais pētījums liecina, ka mēs pagātnē varētu brīvi darīt visu, ko vēlētos, un pasaule attiecīgi pielāgotos.
“Mēģiniet radīt paradoksu, bet notikumi vienmēr pielāgosies, lai izvairītos no nekonsekvences,” saka Kosta. “Atklāto matemātisko procesu klāsts parāda, ka brīvas gribas ceļošana laikā mūsu Visumā ir loģiski iespējama bez paradoksa.”
Pētījums ir publicēts Classical and Quantum Gravity.
One Response
Lidzigi ka ar atomieročiem, lielas valstis varēr atļauties, pārējam nekā. Vajadzētu pieņemt vestures saglabāsanas likumu, un ceļot laikā tikai lai uzzinatu notikumus un faktus. Mūsdienas ir droni kurus varetu izmantot filmejot un fotografejot nezinamus notikumus. Sutot missijas lai petitu pagatni Musdienas var aizsutit cilveku 1 sec pagatnē, gan jau izdomas ka apiet laiku un telpu.