NASA paziņojusi, ka astoņas valstis ir parakstījušas starptautisku līgumu, kas pazīstams kā Artemis vienošanās, veidojot to, ko NASA dēvē par plašu un daudzveidīgu tautu koalīciju, kas apņēmusies standartizēt Mēness izpēti.
Par šāda līguma izveidi NASA paziņoja jau maijā. NASA Artemis programma ir vērienīga iniciatīva, kuras mērķis ir nosūtīt pirmo sievieti un nākamo vīrieti uz Mēness virsmas. NASA cer programmas ietvaros sadarboties ar vairākām valstīm.Aģentūra izveidoja Artemis vienošanos, lai nodrošinātu, ka citas valstis varētu vienoties par labāko robotu izveidi un cilvēku nosūtīšanu uz Mēness virsmas.
Vienošanās noteikumi
NASA izdeva vienošanās projektu citām kosmosa izpētē iesaistītām valstīm, un, saņemot to ieguldījumu, aģentūra nāca klajā ar galīgo dokumentu, kurā iekļauti standarti tādiem procesiem kā Mēness iežu ieguve, un kā rīkoties konfliktos, kas varētu veidoties uz Mēness virsmas. NASA administrators Džims Braidenstains norādīja, ka galvenais mērķis ir panākt, lai visi būtu vienotās domās par Mēness izpēti un tiktu galā ar visiem turpmākajiem starptautiskajiem pārpratumiem vai konfliktiem. Mērķis bija izstrādāt vienošanos par noteiktām uzvedības normām, kurām varētu piekrist katra nācija.
Astoņas valstis, kas pašreiz parakstījušas līgumu ir ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Luksemburga, Itālija, Lielbritānija un Apvienotie Arābu Emirāti. NASA apgalvo, ka ir runājuši arī ar citām valstīm, kuras ir ieinteresētas parakstīt līgumu, taču šīs valstis visātrāk spēja iziet starpdienestu procesu. Tas nozīmē, ka vairāk valstu varētu parakstīt vienošanos ļoti drīz – pat pirms gada beigām.
Krievija nepiekrīt ASV priekšlikumiem
Zīmīgi ir tas, ka sākotnējā sarakstā nav Krievijas, kas ir NASA lielākais kosmosa lidojumu un Starptautiskās kosmosa stacijas partneris. Krievijas kosmosa programmas vadītājs Dmitrijs Rogozins ir ļoti skaidri pateicis, ka viņš nav ne vienošanās, ne NASA Artemis programmas cienītājs. Kad NASA pirmo reizi paziņoja par vienošanos, Rogozins to pielīdzināja Mēness “iebrukumam”. Rogozins Starptautiskā astronautikas kongresa paneļa laikā teica, ka Artemis programma ir “pārāk centrēta uz ASV”.
Ķīnas, kas ir vēl viena nozīmīga kosmosa lielvalsts, arī nav šajā sarakstā. Kongresa pieņemtā likuma dēļ NASA jau sen ir ierobežojusi partnerību vai tiešu iesaistīšanos kosmosa projektos ar šo valsti.
Kosmosa likumu pirmsākumi
Ilgi pirms Artemis vienošanās izveides valstis visā pasaulē jau bija parakstījušas lielu starptautisku līgumu, kas koncentrējās uz kosmosa izpēti. Kosmosa līgums stājās spēkā 1967. gadā, nosakot, ka kosmosa izpētei ir jābūt mierīgai. Tajā arī teikts, ka valstīm nevajadzētu izvietot kosmosā masu iznīcināšanas ieročus un citām valstīm nevajadzētu pretendēt uz dažādām planētām pasaulēm.
Tomēr Kosmosa līgums ir diezgan neskaidrs – tas nozīmē, ka to ir iespējams interpretēt dažādos veidos. Artemis vienošanās mērķis ir sniegt nedaudz lielāku skaidrību par to, kā ASV vēlas izpētīt Mēnesi.
Likumi, kas koncentrējas uz ASV komerciālajām interesēm
Viena liela lieta, ko NASA vēlējās precizēt vienošanās ietvaros, ir tas, ka valstīm var piederēt un tās var izmantot resursus, kas iegūti no Mēness. Programmas Artemis ietvaros NASA cer iegūt Mēness materiālus, piemēram, Mēness putekļus vai ūdens ledu, kas, domājams, slēpjas Mēness krāteru ēnā. Kosmosa līgums aizliedz valstīm pretendēt uz citu valstu iegūtiem Mēness ‘dārgumiem’, taču ASV politika ir tāda, ka valstīm un uzņēmumiem var piederēt materiāli, ko tie iegūst no citām planētām.
Tā ir Kosmosa līguma interpretācija, par kuru ne visi ir vienisprātis. Zinātnieku pāris, kas pagājušajā nedēļā rakstīja žurnālā Science, ir aicinājis valstis iebilst pret šo interpretāciju un ka Amerikas Savienotajām Valstīm, lai risinātu sarunas par kosmosa ieguvi, būtu jāiziet ANO līguma process.
“Jāskatās NASA darbības tādas, kādas tās ir – saskaņoti, stratēģiski centieni novirzīt starptautisko kosmosa sadarbību par labu ASV īstermiņa komerciālajām interesēm, maz ņemot vērā ar to saistītos riskus,” pētnieki raksta žurnālā Science.
Nolīgumos ir izklāstītas citas lietas, piemēram, “drošības zonas” – teritorijas, kurās notiek darbs uz Mēness un kur citām valstīm nevajadzētu iejaukties. Noteikumi arī prasa aizsargāt mantojuma objektus, kas varētu nozīmēt reģionus, kur NASA Apollo astronauti pieskārās Mēness virsmai. Dokuments skar pārredzamības, datu koplietošanas, kosmosa objektu reģistrēšanas un daudzus citus noteikumus.
Kosmosa iekārtas tiek veidotas pēc viena principa
Vēl viena tēma, uz kuru attiecas vienošanās, ir savietojamības ideja – ka dažādu valstu kosmosa kuģi ir jāprojektē un jākonstruē darbam ar visu pasaules valstu aparatūru. Par to varētu būt vienisprātis pat valstis, kuras nav parakstījušas vienošanos. Kongresā Rogozins aicināja NASA izstrādāt vienu no galvenajiem Artemis elementiem – kosmosa staciju, kas riņķotu ap Mēnesi, lai nākamie Krievijas transportlīdzekļi varētu piestāt pie šīs stacijas.
Galu galā Artemis vienošanās joprojām ir tikai vadlīniju kopums bez noteiktiem izpildes mehānismiem. Ja valsts paraksta līgumu un pārkāpj kādu no noteikumiem, tam nav reālu seku. Tomēr Braidenstains cer, ka ar citu tautu iesaisti būtu pietiekami, lai nodrošinātu, ka valstis rīkojas saskaņā ar vienošanos.