Šī laika īpatnība ir tā, ka lielākai daļai datorlietotāju savā dzīvē vismaz dažas reizes jāsastopas ar kādu programmu instalāciju un konfigurēšanu. Lielākā daļa šos “briesmīgos” darbus uztic draugam, paziņam, bet daļa labprāt darītu to paši. Nevarētu teikt, ka latviešu valodā absolūti nav literatūras par šo tēmu, taču bieži sastopami lietotāji, kas prasa padomu, kā ieinstalēt Windows XP un kā uzlikt servispaku. Kārtīgs manuālis par šo tēmu latviešu valodā nemaz atrodams nav. Tāpēc, lai turpmāk izvairītos no bezgala daudzo lietotāju jautājumiem par operētājsistēmas instalēšanu, tika uzrakstīts šis īsais rakstiņš, kuru izlasot, datora lietotājam taps skaidrs, kā savā datorā ieinstalēt Windows XP.
Microsoft Windows XP Professional instalāciju sāksim, startējot datoru no instalācijas CD (vai 6 disketēm un CD). Kad instalācijas pašā sākumā, vēl zilajā ekrānā, parādās informatīvs uzraksts aparatūras pārbaude (Setup is inspecting your computers hardware configuration), jānospiež un jātur taustiņš F5. Uz ekrāna parādīsies saraksts ar HAL (Hardware Abstraction Layer) bibliotēkām, no kurām ar bultu taustiņiem jāizvēlas datoram atbilstošais procesora tips. Parasti (Intel, AMD ražotajiem PC procesoriem, piem., Pentium, Celeron, Athlon u.c.) jāizvēlas Standard PC i486 (vai Standard PC With C-Step i486), citādi iespējams izvēlēties arī kādu no ACPI sistēmas procesoriem (šī tipa procesoru atbalsta izvēles dažās CD versijās var arī nebūt) vai arī Other, lai norādītu bibliotēkas failu no aparatūras ražotāja CD vai disketes. No ātrdarbības viedokļa šī ieregulējuma efektivitāte ir atkarīga no instalācijas CD versijas, bet jebkurā gadījumā ir lietderīgi veikt šo soli (arī tad, ja F5 noķeršana prasa atkārtoti uzsākt instalācijas procesu). Pēc tam ar Enter turpina instalāciju un izvēlas veikt tīru instalāciju, nevis salabot (repair) veco, pārinstalēt veco vai iziet. Nav vēlams veikt iepriekšējās versijas paaugstinājumu (upgrade); ja tomēr kādu mistisku iemeslu dēļ veic instalāciju pa virsu vecajai operētājsistēmai, iepriekš ir jāatinstalē antivīrusa, ugunsmūra un valodas ieregulējumu programmatūra un jāsamierinās ar tādā gadījumā lēndarbīgu vai citādi neprognozējamu rezultātu.
Noteikti instalējam, izvēloties cietā diska daļas (partition) formatēšanu NTFS failsistēmā (pārformatējam arī tad, ja jau ir NTFS failsistēma, lai tai būtu atbilstošā versija un nepaliktu iespējamie bojājumi; var būt situācijas, kad pēc vīrusu darbības vienīgais stabilais risinājums ir par jaunu sadalīt daļās un formatēt visu cieto disku). Cietā diska daļai, kurā instalējam šo operētājsistēmu, vajadzētu būt minimums 5 GB lielai, rēķinoties, ka pēc tam instalēsim arī Office un citu programmatūru, turklāt Windows XP Service Pack 2 aizņems gandrīz 1 GB, tā, ka brīvības sajūtai liekam, piemēram, 6…8 GB.
Instalācijas veidnī Regional and Language Options sadaļā visur norādam Latvia, Latvian, klaviatūra tipiski Latvian QWERTY, un pieliekam valodu Russian, norādām Default input language izvēloties Latvian Latvian (QWERTY). Savukārt darba stabilitātei Language for non-unicode programs atstāj English. Ja samierināsimies ar latvisko rakstzīmju iegūšanu pieturot labo Alt taustiņu, kā to paredzējis Microsoft, latviskošanas programmatūru vēlāk var neinstalēt.
Tīkla ieregulējumus instalācijas sākuma veidnī var nemainīt, jo tos var ieregulēt, kad Windows būs uzinstalēts. Tālāk instalācijas veidnī datora un datoru grupas vārdus izvēlamies nesaistītus ar savu personu, neitrālus, abstraktus. Administratoram noteikti norādām paroli, vēlams vismaz 8…16 (maksimums ir 127) simbolus garu (parolei drošības nolūkos vēlams saturēt gan mazos, gan lielos burtus, gan ciparus, gan speciālos simbolus). Parādoties jautājumam, vai Make My Folders and Files Private, atbildam apstiprinoši (tad parastie lietotāji nredzēs viens otra My Documents saturu). Savukārt ja lietotājs Administrator paliek bez paroles (iespējams, instalējot XP pirmo, oriģinālo versiju bez jebkuras servispakas), datora starta laikā jebkurš spiest taustiņu F8, ieiet Safe Mode un Welcome logā, dabūt redzamu Administrator, kas tur citādi neparādās, un ielogoties bez paroles ar visaugstākajām tiesībām. Tad pabeidzam instalāciju ar veidni un ļaujam datoram restartēties.
Ielogojušies jaunajā instalācijā ar lietotāju, kuram ir administratora tiesības, turpinam darbu. Control Panel\ System\ Hardware\ Device Manager pārliecināmies, ka instalācijas procesā ir pareizi notikusi aparatūras atrašana un ne pie vienas ierīces nav simbola ar jautājuma zīmi (aparatūra nav atpazīta un draiveris nav uzinstalēts) vai izaukuma zīmi (tā norāda, ka ir problēmas). Ja brīdinājuma zīmes ir vai kāda aparatūras komponente nestrādā vai nav atrodama sarakstā, ir jāveic draiveru instalācija vai Resources maiņa pēc dubultklikšķa uz nestrādājošās aparatūras saīsnes; var konfliktēt IRQ aparatūras pārtraukuma pieprasījumi jeb pārtrukuma vektori un atmiņas adreses. Ja reizē ar aparatūras iegādi ir saņemts CD ar Windows XP paredzētajiem draiveriem, instalējam tos, ja nē, jāmeklē draiveri internetā aparatūras ražotāja mājas lapā pēc aparatūras nosaukuma vai tās galvenās mikroshēmas nosaukuma.
Saliekam savam Internet pieslēgumam atbilstošus tīkla ieregulējumus, Control Panel\ Network and Internet Connections\ Network Connections un uz savienojuma ikonas ar labo peles taustiņu Properties, tipiski te jābūt: a) Client for Microsoft Networks, b)QoS Packet Sheduler, c) Internet Protokol (TCP/IP). Iezīmē Protokol (TCP/IP) un Properties\ General tipiski liek Obtain IP adress automatically (vai statisko adrešu gadījumā saraksta tīkla administratora vai Internet piegādātāja dotās adreses un masku).
[b]SP2 instalācijas pieci veidi.[/b]
Ir vairāki veidi, kā veikt servispakas instalāciju:
[b]A.)[/b] Ja instalējam no lejuplādēta 266 MB faila, ko nosaucam par XPsp2.exe, to tipiski palaižam ar dubultklikšķi un izpildām visas piekrišanas instalācijas veidnī.
[b]B.)[/b] Instalējam no lejuplādētā faila XPsp2.exe, bet rīkojamies sarežģītāk, palaižot šo failu komandrindas (Start\ Programs\ Accesories\ Command Promt) režīmā ar vienu vai vairākiem parametriem, tā var, piemēram, ietaupīt diska vietu. Sīki par to var izlasīt http://www.microsoft.com/technet/prodtechnol/winxppro/deploy/spdeploy.mspx. Noderīgs varētu būt parametrs neveidot rezerves kopijas, tad atinstalēt nevarēs, toties ietaupīsies diska vieta (jāievēro ceļi uz failu vietām un pēc komandrindas uzrakstīšanas jāspiež Enter):
[b]C:\Temp\XPsp2.exe /N[/b]
Var arī norādīt rezerves kopijām mapi citā diskā, kur ceļš uz to ir path (piemēram, E:\arhivs\presp2):
[b]XPsp2.exe /d:path[/b]
Ja vēl sistēmdiskā nav vietas, servispaku var atarhivēt norādītā vietā path, no kuras palaist instalāciju:
[b]XPsp2.exe /X:path[/b]
Var atļaut pārrakstīt vecos OEM failus, piemēram, draiverus bez brīdinājumiem:
[b]XPsp2.exe /O[/b]
Lūk, piemērs, kuru lietojot, SP2 datora brīvo vietu samazinās nevis par aptuveni 900 MB, bet par mazāk nekā 300 MB uz servispakas un iepriekšējo jauninājumu atinstalēšanas rezerves kopiju izdzēšanas rēķina (šajā gadījumā Windows atjauninājumam atpakaļceļa vairs nav un nevajag arī): E:\install\WindowsXP-KB835935-SP2-ENU.exe /N /O. Lūdzu, novērtējiet šīs komandrindas diženumu! Šis instalācijas paņēmiens dos arī mazliet ātrdarbīgāku rezultātu.
[b]C.)[/b] Ja instalē no Windows Update Web lapas, var izvēlēties Express vai
Custom instalāciju, un instalācijas veidnī visam piekrītam.
[b]D.)[/b] Ja datora automātisko atjauninājumu ieregulējumi ir lejuplādēt un
instalēt netraucējot, dators pats savā nodabā arī rosīsies ap šo problēmu traucējot iespējami maz.
[b]E.)[/b] Ja esat nolēmis pārinstalēt vairākus datorus, bet jums ir tikai Windows
XP instalācijas CD bez SP2 un atsevišķi šīs servispakas fails, ir iespējams tos apvienot instalācijas mapē un pēc tam paša ierakstītā CD. Tad nevajadzēs atsevišķi instalēt servispaku pēc operētājsistēmas instalācijas, tas var ietaupīt laiku vairāku datoru instalēšanas gadījumā. Šim nolūkam servispaku palaiž no komandrindas ar speciālu parametru:
XPsp2.exe /integrate:path, kur path ir ceļš uz mapi ar Windows XP instalācijas CD saturu.
Avoti:
Imants Gorbāns, Optimizētas instalācijas mājās, birojā, skolā,
www.microsoft.com