Kā liecina mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas “Iekod pirkstā!” veiktās aptaujas dati, pēc vecāku domām, visatļautība digitālā vidē, kur cilvēki var anonīmi izteikties vairāk un drošāk nekā reālajā pasaulē, visbiežāk ir vainojama pie tā, ka kibermobings aizvien notiek. Vienlaikus Latvijas Drošāka interneta centra eksperti uzsver, ka kibermobinga izskaušanā nedrīkst zaudēt modrību. To pierāda, piemēram, attālināto mācību laikā fiksētie kibermobinga gadījumi un vecāku nepietiekošās zināšanas par šo problēmu.
Kibermobinga iespējamie iemesli
Kā otru biežāko iemeslu vecāki norāda to, ka daudzos gadījumos viņi paši nemaz nezina, ko bērni dara internetā un kādas platformas izmanto. Par trešo biežāko iemeslu tam, ka kibermobings aizvien notiek, vecāki uzskata pāridarītāja nepieciešamību pašapliecināties. Bieži vien tas notiek, aizskarot un pazemojot vienaudžus. Bērni un pusaudži tādējādi cenšas demonstrēt savu pārākumu vai apliecināt piederību kādai grupai. Kā ceturto biežāko iemeslu vecāki min, ka paši pieaugušie nereti neapzinās savas rīcības internetā ietekmi uz bērniem. Piemēram, redzot kā pieaugušie apmainās ar komentāriem sociālajos medijos, izmantojot “asus” vārdus, viņu rīcību atdarina arī bērni.
Aptaujas laikā vecāki kā piekto biežāko iemeslu ir atzīmējuši zemas sabiedrības zināšanas par šo problēmu. Būtiski uzsvērt, ka zināšanu trūkums ietekmē spēju kibermobingu novērst jau preventīvi. Savukārt visretāk emocionālā pazemošana internetā, pēc vecāku domām, notiek tādēļ, ka upuri paši izprovocē šādas situācijas, piemēram, iebilstot pāridarītājam kādā jautājumā, aizsūtot kailfoto pēc pieprasījuma u.tml.
Kā veidojas kibermobings?
Latvijas Drošāka interneta centrs (Drossinternets.lv) norāda, ka kibermobings lielākoties nesākas digitālā vidē, bet gan ikdienā, skolā – ikdienišķu kašķu dēļ. Laikā, kad daļa skolēnu mācās attālināti, ikdienas “rīvēšanās” mazinās, līdz ar to arī aizskaršanas pārnešanai digitālā vidē nav iemesla. Arī šī gada maija beigās veikta aptauja Latvijā par bērnu pašsajūtu attālināto mācību laikā atklāj, ka 27% aptaujāto kibermobingu piedzīvo mazāk, 6% to piedzīvo vairāk, bet, pēc pārējo respondentu domām, tas ir palicis nemainīgā līmenī.
Jāuzsver, ka gan vecāki, gan pedagogi nedrīkst zaudēt modrību vai ignorēt šo problēmu. Piemēram, runājot par attālinātām mācībām, ir bijuši gadījumi, kad klasesbiedri attālinātas mācību stundas laikā platformas čatā apcēluši vienu no saviem klasesbiedriem. Ja stundas laikā rakstiska iesaiste no skolēniem nav nepieciešama, pedagogi tiek aicināti platformas čatu vienkārši izslēgt. Šādi gadījumi pieaugušajiem var kalpot arī par iemeslu sarunas uzsākšanai ar bērniem, lai noskaidrotu, vai viņi ko līdzīgu ir piedzīvojuši vai redzējuši iepriekš. Vecākiem arī ikdienā vajadzētu sekot līdzi bērna emocionālajai pašsajūtai. Atklāti sarunāties par to, kas noticis gan reālajā dzīvē, gan arī digitālā vidē.
Kibermobinga gadījumos noteikti ir jāreaģē un jāziņo drossinternets.lv. Lai mazinātu šīs problēmas izplatību bērnu un pusaudžu vidū, nedrīkst samierināties vai ignorēt, ka kibermobings notiek. Ir jāiesaistās, lai to novērstu un neļautu tam atkārtoties.
Kur meklēt informāciju par kibermobingu?
Gan skolēniem, gan viņu vecākiem ir pieejama virkne materiālu, lai apgūtu pamata zināšanas par kibermobingu:
- Latvijas Drošāka interneta centra vietnē www.drossinternets.lv ir pieejami vairāki izglītojoši materiāli;
- Iniciatīvas “Iekod pirkstā!” izveidotajā vietnē www.bite.lv/lv/kibermobings atrodama dažāda informācija par šo problēmu, kā arī interaktīvs tests skolēniem par emocionālo pazemošanu internetā. Tas ir pieejams https://iekodpirksta.lv/tests.
*Aptauju veica mobilo sakaru operators BITE 2020. gada septembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās vairāk nekā 500 vecāku ar skolas vecuma bērniem visā Latvijā.