Socket 939 un operatīvās atmiņas optimizācija

Tā kā tuvākajā laikā plānoju pāriet uz Socket 939, tad arī cenšos vairāk uzzināt visus sīkumus par un ap šo standartu un uzgāju vienu diezgan labu materiālu, kas varētu noderēt daudziem, it īpaši Athlon 64 (Socket 939) esošajiem un topošajiem īpašniekiem.
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem veicot datora montāžu ir [i]piemeklēt[/i] atbilstošu operatīvo atmiņu, kas ļoti daudz iespaido sistēmas veiktspēju. No vienas puses AMD sistēmām šī izvēle ir vienkāršota, jo tās uztur tikai DDR-I tipa atmiņas moduļus. Bet ar pašiem darbības režīmiem vairs nav tik vienkārši, ir nepieciešams izvēlēties vidusceļu starp atmiņas frekvenci un taimingiem.

Rakstā tiks apskatīti 4 dažādi operatīvās atmiņas moduļi: [b]Geil[/b] PC4400, [b]OCZ[/b] PC3200 (Platinum) revision 2.0 un standarta moduļi: [b]OCZ[/b] PC3200 (Premier) un [b]Patriot[/b] PC3200 XBL.
Neapskatīsim [i]sintētiskos[/i] testa rezultātus, jo tie dod tikai teorētiskus datus. Pirmkārt vajadzētu piešķirt vērību operatīvās atmiņas taimingiem.

[img=/images/upload/Timing_Q3.gif]Timing Q3[/img]

Apskatot rezultātus ir redzams, ka taimingi diezgan daudz ietekmē atmiņas ātrdarbību un jo zemāki ir taimingi, jo lielāki ir datu apmaiņas ātrumi, kas savukārt ietekmē kopējo sistēmas veiktspēju. Veiktspēja starp lielākajiem un mazākajiem taimingiem sastāda 10%. Rezultātā tiem lietotājiem, kas izmanto tikai noklusētos režīmus (neaizraujās ar [i]overclocking[/i]) ieteicams ir iegādāties atmiņas moduļus, kas garantē darbību ar minimāliem taimingiem vai tuviem tiem.
Tāpat ir aktuāls jautājums: cik tad īsti iespaido sistēmas kopējo veiktspēju pārejot no sinhronā uz asinhronā darbības režīma?

[img=/images/upload/MemClock_Q3.gif]MemClock Q3[/img]

Kā jau bija paredzēts, sitēmas darbība sinhronā režīmā ir daudz efektīvāka un izmantojot atmiņas moduļus DDR200 un DDR266 diezgan ievērojami samazina kopējo veiktspēju. Jāpiebilst, ka operatīvās atmiņas frekvence Athlon64 sistēmās [i]uzstādās[/i] diezgan viltīgi, atkarībā no procesora dalītāja. Kā piemēru var apskatīt sistēmplati [b]Asus A8N-SLI[/b]. Dotā sistēmplate piedāvā sekojošus darbības režīmus: (Auto, DDR200, DDR266, DDR333, DDR400, DDR433, DDR466, DDR500..), tādējādi izvēloties režīmu DDR333 atmiņa darbojas tādu pašu frekvenci kā procesors 11. Atmiņas frekvence ir vienāda ar (3000+) 180011 = 163 Mhz (DDR327). Analoģiski atmiņas frekvence uzstādot DDR255 = 128 Mhz (DDR257; atmiņas frekvences dalītājs = 14), bet pie DDR200 = 100 Mhz (DDR200; un atmiņas frekvences dalītājs = 18). Šie raksturlielumi attiecas tieši uz Athlon64 3000+ procesora at takts frekvenci 1.8 Ghz. Tādēļ aprēķinot raksturlielumus piemēram procesoram Athlon64 3200+ (ar reizinātāju 10) atmiņas frekvences dalītāji būs jau savādāki.

Jebkurā gadījumā, daudziem [i]parastiem[/i] lietotājiem šis te viss nebūs nepieciešams, jo būs pavisam pietiekami, ja viņš zinās ka ar atmiņas moduli DDR400 sistēma darbojas sinhronā režīmā un ja taimingi ir zemi, tad vispār lieliski 🙂

Bet ja kaut reizi vēlaties nedaudz padarboties ar [i]uzdzīšanu[/i], tad dažas lietas būtu jāzin. Lieta tāda, ka kompānija AMD ir bloķējusi iespēju izmainīt prcesora Athlon64 reizinātāju (palielināšanas režīmā), tādēļ nākas procesoru uzdzīt izmantojot palielinātu kopnes (FSB) takts frekvenci. Visu nedaudz sarežģī procesora nelielie reizinātāji.

Kā labu piemēru var paņemt procesoru 3000+ ar noklusēto takts frekveni 1.8 Ghz, kas izsakāma šādi – 200 Mhz (FSB) * 9 (procesora reizināšanas koeficients). Vairums šo procesoru spēj normāli darboties ar takts frekvenci 2.4 Ghz (nevajag aizmirst par labu dzesēšanu), bet lai tādu sasniegtu ir jāpalielina FSB līdz 266 Mhz. Tieši šeit rodas jautājums – kādu atmiņas frekvenci ir nepieciešams uzstādīt.

Labākais variants (sinhronais ar minimāliem taimingiem) uzreiz atkrīt – reāli vēl neeksistē atmiņas moduļi, kas darbotos ar 266 Mhz (DDR533) ar taimingiem 2-2-5-2. Tādēļ ir jāatrod kompromisa variants. Pirmais variants – saglabāt sinhronu darbību ar palielinātiem taimingiem. Tā kā tiek palielināti taimingi, tiek zaudēta daļa ātrdarbības. Otrais variants – saglabāt minimālus taimingus, bet pāriet uz asinhronu darbības režīmu (samazināt atmiņas takts frekvenci), jebkurā gadījumā tiek zaudēta daļa ātrdarbības.

Kā vēl vienu šķērsli var minēt steppingu D0 (Winchester) robeža ir [b]2.7 Ghz[/b], FSB frekvence (modelim 3000+) šādā gadījumā sastāda 300 Mhz (jāpiebilst, ka atmiņa, kas spētu darboties sinhronā režīmā – DDR600 ir gan reti sastopama, gan dārga).

Apskatot visu augstāk minētu varam ķerties klāt pie atmiņas moduļa izvēles un taimingiem, kuri būtu ieteicami veicot Athlon64 uzdzīšanu. Piemēri doti izmantojot [i]parastos[/i] atmiņas moduļus.

• Pēc noklusējuma (frekvence – 1.8 Ghz; 200/200)
• Procesora frekvence 2.4 Ghz, FSB – 266 Mhz, atmiņas frekvence – 266 Mhz (iestatījums biosā – DDR400), taimingi 3-4-8-4

Vairums [i]overclockeru[/i] izmanto atmiņas moduļus ar šādiem parametriem:

• Procesora taksts frekvence 2.4 Ghz, FSB – 266 Mhz, atmiņas frekvence – 218 Mhz (iestatījums biosā – DDR333) un taimingiem 2-2-5-2

Iegādāties atmiņas moduļus ar šādiem parametriem var diezgan viegli, bet ja gadījumā tie nav pieejami, tad var noderēt sekojoši parametri:

• Procesora takts frekvence 2.4 Ghz, FSB – 266 Mhz, atmiņas frekvence – 218 Mhz (iestatījums biosā – DDR333) un taimingi 2-3-6-3

Šādā režīmā spēj darboties lielākais vairums no atmiņas moduļiem:

• Procesora taksts frekvence 2.4 Ghz, FSB – 266 Mhz, atmiņas frekvence – 171 Mhz (iestatījums biosā – DDR266) un taimingi 2-2-5-2

Šeit var redzēt kā darbojas visi šie režīmi:

[img=/images/upload/Test.gif]Test Q3[/img]

[img=/images/upload/3DMark_CPU.gif]3DMark CPU[/img]

[img=/images/upload/Winrar.gif]Winrar[/img]

Apskatot rezultātus ir redzams, ka šeit vairs tik ļoti sistēmas veiktspēju nenosaka sinhrona darbība, jo lai to panāktu ir jāpalielina taimingi. Nākamajā rakstā apskatīsim operētājsistēmas Windows XP Profesional 64-Bit plusus un mīnusus.

Avots: [url=http://3dnews.ru]3DNews[/url]