Izmantojot datoru dažādu uzdevumu veikšanai, var rasties vēlme, lai tas kleperītis ātrāk kustās un uzdevumus izpilda īsākā laikā. Ja dators ir relatīvi vecs un strādā ar procesora takts frekvenci zem 1GHz (viena gigaherca), tad vissaprātīgākais būs iegādāties jaunu datoru. Taču šāda vēlme var rasties ne tikai vecu sistēmu īpašniekiem, bet arī jaunu. Šajā gadījumā vispirms varētu mēģināt overklokot sistēmu un, ja iegūtais rezultāts neapmierina, domāt par jaudīgāka procesora iegādi esošajai sistēmai.
Galvenais noteikums, lai uzlabotu datora sniegumu, ir palielināt sistēmas ražīgumu. To var panākt dažādos veidos, piemēram, nomainot dažādas sistēmas komponentes ar labākām.
Ir tikai divi pamatprincipi, kā uzlabot sistēmas sniegumu, neieguldot (lielu) naudu:
1) uzlabojot sistēmas maģistrāļu sadarbību;
2) palielinot maģistrāļu takts frekvences, tajā skaitā FSB (ko parasti norāda, bet pārējās nepiemin).
Uzlabot sistēmas maģistrāļu sadarbību var, mainot reizināšanas koeficientus BIOS uzstādījumos, ja tas ir iespējams. Dažreiz var mainīt tikai RAM takts frekvenci (attiecībā pret procesora maģistrāli). Vislabākais variants ir tad, ja atmiņa strādā vienā frekvencē ar procesora maģistrāli. Piemērs ir Celeron 1GHz (10x100MHz) procesors un 133MHz SDRAM atmiņa, kuru darbina 100MHz frekvencē! Ja atmiņa strādās 133MHz frekvencē, varētu šķist, ka sistēma strādās ātrāk, taču tā nebūt nebūs! Tā strādās daudz lēnāk.
Labs sistēmas sniegums būs arī tad, ja CPU maģistrāles takts frekvence būs divas reizes lielāka par RAM takts frekvenci un otrādi.
Sistēmās, kurās izmanto DDR atmiņas moduļus, ir jāievēro, ka patiesā takts frekvence ir divas reizes mazāka, par norādīto. Piemēram DDR400 strādā ar 200MHz frekvenci. Pentium 4 tipa procesoriem maģistrāles takts frekvence ir četras reizes mazāka par norādīto, piemeram, 800MHz FSB patiesībā strādā 200MHz frekvencē, bet 533 – 133MHz. AMD ražoto procesoru patiesā procesora maģistrāles takts frekvence ir divas reizes mazāka par uzrādīto, piemēram, 333MHz FSB īstā takts frekvence ir 166.6 MHz.
Neatbilstība starp uzrādīto un patieso takts frekvenci ir saistīta ar datu apjomu, kuru var pārsūtīt vienā taktī.
Tāpat vajadzētu līdzi sekot, lai uz viena IDE kabeļa cietie diski strādātu vienā režīmā. Ja tas nav iespējams tamdēļ, ka viens ir stipri novecojis, tad nepieciešams tos atdalīt, lēnāko likt uz IDE otrās maģistrāles.
Izmainīt PCI maģistrāles takts frekvenci (tās attiecību pret FSB) parasti nav iespējams, tikai retos BIOSos ir iespēja mainīt reizinātāju.
Veicot maģistrāļu darbības optimizāciju, var iegūt diezgan lielu sistēmas ražīguma pieaugumu!
Ja ar iegūto uzlabojumu vēl neesam apmierināti, jāķeras pie overklokošanas, t.i., CPU un čipseta darbināšana lielākā takts frekvencē kā paredzēts.
Čipseta takts frekvenci var mainīt ar dažādiem paņēmieniem, galvenokārt tas ir atkarīgs no sistēmplates un BIOSa. 1) Uz sistēmplates var būt masīvs, kurā ar tiltslēgu (jumper) palīdzību iestāda FSB frekvenci. 2) BIOSa uzstādījumos maina FSB frekvenci. 3) No Windows vides (nepārstartējot datoru) maina FSB vērtību ar kādu no speciālām programmām, piemēram, CPUFSB, ClockGen, SoftFSB vai CPUCool, norādod sistēmplates nosaukumu vai frekvences ģeneratora mikroshēmu.
Mainot FSB, līdzi mainās arī čipseta, atmiņas, PCI un IDE darba frekvences.
Palielinot FSB, CPU stabilitātei dažreiz ir nepieciešams palielināt barošaas spriegumu jeb vcore. To var veikt arī trīs dažādos veidos. Pirmais un otrais princips sakīt ar FSB maiņu, trešais – vcore vērtību maina ar 8rdavcore.
Lai noteiktu procesora takts frekvenci, var izmantot WCPUID, CrystalCPUID vai CPU-Z.
Palielinot procesora takts frekvenci un barošanas spriegumu, palielinās tā izdalītais siltuma daudzums. Ļoti iespējams, ka jums vajadzēs nomainīt procesora dzesētāju pret jaudīgāku. Tāpat ir iespējams, ka ziemeļu tilta pasīvais dzesētājs būs jānomaina pret aktīvo.
Noteikti jāņem vērā to, cik brīvi var pārvietoties gaisa plūsmas korpusa iekšienē. Jārūpējas, lai būtu laba gaisa apmaiņa. Ja iekšējais gaiss, ko izpūš ventilators, ir stipri sasilis, derētu uzstādīt papildus ventilatoru.
Der ņemt vērā, ka SDRAM nav iespējams īpaši palielināt takts frekvenci, tas pats attiecas arī uz DDR, tāpēc atmiņu ir ieteicams darbināt mazākā takts frekvencē kā paredzēts, lai varētu overklokot.
Neaizmirstiet arī par videokarti, jo arī AGP un PCI maģistrāles strādās ar palielinātu takts frekvenci. Ja jums ir videokarte ar pasīvo dzesētāju, to der nomainīt pret aktīvo, ļoti viegli to var izdarīt NVidia kartēm.
Kā pārbaudīt sistēmas ražīgumu? Lietojam kādu no benchmark programmām, kas testē sistēmas darbību. Par vislabāko (bezmaksas) es uzskatu Crystal Mark, ar kuru var testēt sistēmas ražīgumu, kā atsevišķām komponentēm, tā arī visai sistēmai kopumā.
Termini (ja kādam piemirsies):
CPU (Central Processor Unit) – centrālais skaitļotājs jeb procesors.
DDR [DDR SDRAM] (Double Data Rate) ir SDRAM atmiņas veids, kas vienā taktī pārsūta divas reizes lielāku datu apjomu kā SDRAM.
FSB (Front Side Bus) ir procesora maģistrāle uz čipsetu (ziemeļu tiltu / North Bridge).
IDE (Intelligent Drive Electronics or Integrated Drive Electronics) tāpat zināms kā ATA (Advanced Technology Attachment) – maģistrāle, kuru izmanto cietajiem diskiem.
SDRAM (Synchronous Dynamic Random Access Memory) – sinhronā dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa; atmiņas veids datoram.
Saites:
sistēmas veiktspēja
Crystal Mark 2004
Hot CPU Tester
FSB mainītāji
ClockGen
CPUFSB
CPUCool
SoftFSB
vcore maiņa
8rdavcore
CPU identifikatori
CPU-Z
WCPUID
CrystalCPUID