Kā liecina Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības 2020. gada indekss (DESI), digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir vien 43% Latvijas iedzīvotāju, bet virs pamata līmeņa – 24% valsts iedzīvotāju. Ar šiem rādītājiem ES valstu starpā ieņemam 5. vietu no beigām. Ņemot vērā to, ka gan mācības, gan darbs, gan ikdienas norises, komunikācija vēl kādu laiku notiks attālināti un daudziem šīs pārmaiņas arī nākotnē paliks par nemainīgu ikdienas sastāvdaļu, ir ļoti būtiski nostiprināt dažādas digitālās prasmes. Tāpēc mobilo sakaru operatora BITE eksperti ir apkopojuši praktiskas digitālās prasmes, kas noteikti jāapgūst 2021. gadā, kā arī ieteikumus, kā ikdienu viedierīcēs un tiešsaistes platformās padarīt ērtāku un drošāku.
1. Pamata zināšanas par ierīcēm, bez kurām vairs neiztikt
Šobrīd arvien vairāk izmantojam bezvadu tehnoloģijas, kas atvieglo ikdienas darbu, komunikāciju, pārvietošanos. Katram, kurš turpina darbu vai mācības attālināti vai gluži vienkārši ikdienā izmanto ierīces, piemēram, saziņai ar tuviniekiem ārzemēs vai citā Latvijas pilsētā, ir noteikti jāprot patstāvīgi pieslēgt bezvadu austiņas, bezvadu datora peli un bezvadu tumbiņas. Tās ir svarīgas pamata zināšanas un darbības, kas jāspēj īstenot patstāvīgi. Tikpat noderīgi ir arī rūpīgi izpētīt, kā pieslēgties videozvanam ar viedtālruni vai pārslēgties starp ierīcēm videozvana laikā. Ja datorā būs radusies kāda pamatīgāka problēma, attālinātā tikšanās nebūs jākavē, pieslēdzoties tai ar telefonu vai brīdī, kad notiek saruna ar radiniekiem, varēs ērti pārvietoties pa mājokli, turpināt gatavot maltīti u.tml.
Internets reizēm var niķoties, tāpēc vienmēr būtiski zināt, ko tādos brīžos darīt. Piemēram, kā pārstartēt rūteri vai pieslēgties internetam atkārtoti. Noderīgi būs arī zināt, kā ieslēgt “hot spot” jeb izmantot viedtālruni par interneta avotu. Šīs prasmes būs glābiņš arī brīdī, kad sliktu laikapstākļu dēļ pazūd elektrība. Tāpat svarīgi minēt, ka cilvēki bieži vien paļaujas uz to, ka ierīces internetam pieslēdzas automātiski, taču reizēm tas var nenotikt, tāpēc pa rokai vienmēr jāglabā interneta parole.
2. Kā attālinātas prezentācijas padarīt atraktīvākas?
Prezentāciju veidošana, to prezentēšana attālināti un auditorijas uzmanības noturēšana var būt izaicinājums. Par laimi, tehnoloģiju laikmetā ir dažnedažādi rīki un iespējas, kas ļauj to uzlabot, arī ja prezentēšana jāveic attālināti.
Piemēram, prezentācijā laiku pa laikam vēlams noskaidrot klausītāju viedokli, un to iespējams darīt, gan izmantojot konkrētu saziņas aplikāciju piedāvātās iespējas, gan speciāli šim nolūkam radītas aplikācijas. “Google Meet” videozvanā iespējams izveidot gan ātro aptauju, gan jautājumu un atbilžu sesiju, kas prezentāciju padarīs interaktīvāku. Savukārt “Sli.do” ir aplikācija, kas piedāvā veikt aptaujas, neatkarīgi no videozvanam izmantotās platformas.
Viens no veiksmīgas prezentācijas stūrakmeņiem ir atraktīvs prezentācijas noformējums, un šis ir laiks, kad var eksperimentēt! Garu tekstu un statisku foto vietā iespējams izmantot arī kustīgas bildes (GIF), video, tā audiovizuāli papildinot stāstījumu. Labs rīks, kas palīdzēs veidot vizuāli skaistas prezentācijas, ir “Canva.com”, kur no tūkstošiem prezentāciju veidnēm iespējams izvēlēties sev piemērotāko. Bet, ja vēlaties radīt pavisam netipisku prezentāciju, kas ļoti atšķirsies no ierastā “PowerPoint Presentation” formāta, laiks apgūt dažādus interaktīvus rīkus, piemēram, “Prezi.com” platformu.
3. Kāpēc atjauninājumi ir jāinstalē regulāri, un kas jāzina par drošību internetā?
Datoru, viedtelefonu un lietotņu ražotāji regulāri veido jaunākos atjauninājumus, kas, tos lejupielādējot, sniedz papildus iespējas. Šie atjauninājumi ir vienmēr jālejupielādē, lai operētājsistēmas un lietotnes nezaudētu savu funkcionalitāti. Piemēram, ja vēlies klausīties virtuālo konferenci “Zoom” ar sinhrono tulkojumu, bet datorā nav instalēta jaunākā lietotnes versija, šāda funkcija var nebūt pieejama. Arī tik vienkārša funkcija kā dažādi fona attēli nebūs pieejama, ja lietotne, kas tiek izmantota videozvanam, nebūs atjaunināta. Tāpat šajā laikā ir īpaši svarīgi rūpēties arī par antivīrusa atjauninājumiem, kas pasargās ierīci no kibernoziedznieku izstrādātajiem vīrusiem.
Turklāt, šobrīd, kad cilvēki daudz laika pavada tiešsaistē, kibernoziedznieki regulāri nāk klajā ar jaunām krāpniecības metodēm. Piemēram, šodien e-pastu izmantojam ļoti bieži, proti, lai sazinātos darba vajadzībām. Bieži vien šie procesi notiek tik ātri, ka niansēm uzmanības neatliek, un to veiksmīgi izmanto kibernoziedznieki. Arī, ja uzņēmuma IT kolēģi ir parūpējušies par drošību, papildus uzmanība nekad nenāk par skādi. Ikdienā ir jāuzmanās, piemēram, no e-pastiem, kas nākuši no nepazīstama adresāta un satur pielikumus. Tik pat neprognozējami var būt e-pasti, kas sūtīti no šķietami pazīstama adresāta, tomēr, iedziļinoties tajā, saskatāms, ka e-pasta adresē nomainīts viens burts vai arī faila formāts ir nepazīstams. Šādus e-pastus nevajadzētu vērt vaļā un nekādā gadījumā nevajadzētu lejupielādēt tajos pievienotos pielikumus.
Vai draugi, kolēģi un paziņas bieži jums sūta ziņas “Facebook Messenger” un “Skype”? Protams. Taču arī kibernoziedznieki to dara. Tas var būt, piemēram, pēkšņs paziņas aicinājums apskatīt konkrētā saitē it kā jums nezinot uzņemtu jūsu foto vai “svarīga” informācija par it kā aktīvu datorvīrusu, kas obligāti visiem ir jāpārsūta u.tml. Kad saņemiet šādu ziņu, vispirms ir vērts pajautāt sūtītājam, vai tiešām viņš to ir sūtījis jums, savukārt, daloties ar informāciju par datorvīrusiem, varat nonākt situācijā, ka jūsu ierīce sāk nekontrolēti to pārsūtīt iespējami daudziem adresātiem jūsu kontaktos.
4. Sāc apgūt jaunus rīkus efektīvākam darbam un ikdienas saziņai!
Ņemot vērā tehnoloģiju radītās iespējas, ir laiks dažādus ikdienas darbus un procesus padarīt daudzkārt efektīvākus gan laika, gan kvalitātes ziņā.
Cik gan bieži ir situācijas, kad viens dokuments ir jāaizpilda vairākiem kolēģiem vienlaikus! Piemēram, gada aktivitāšu plāns “Excel” formātā, kur katrs no kolēģiem ir atbildīgs par savu jomu. Dažādu dokumentu rediģēšanu tiešsaistē daudz ērtāku padara platformas, kas ļauj dalīties ar dokumentiem tiešsaistē, piemēram, “Google Docs”, kas ļauj ar vienu dokumentu vienlaikus strādāt vairākiem cilvēkiem. “Google Docs” visi kolēģi var vienlaicīgi papildināt dokumentu, veikt tajā korekcijas, atstāt komentārus citiem kolēģiem u.tml. Platforma piedāvā arī iespēju apskatīt dokumenta vēsturi, nepieciešamības gadījumā atjaunojot kādu no senākām dokumenta versijām. Gatavo dokumentu katrs uzņēmuma darbinieks var arī lejupielādēt savā datorā.
Turpretim brīžos, kad rakstītajam tekstam ir jātop ātri, komati un garumzīmes var būt izaicinājums. Tāpēc liels palīgs var būt dažādi pareizrakstības rīki, piemēram, “Grammarly” tekstiem angļu valodā, bet “Tilde” – tekstiem latviešu valodā, jo abas laikus signalizēs par drukas kļūdām. Vienlaikus, darbojoties ar datu analīzi, ir pieejamas programmas, kas veic dažādus aprēķinus un ģenerē datu grafikus automātiski – aprēķiniem vairs nav nepieciešams kalkulators un manuāla datu apstrāde, jo šo darbu var atvieglot tehnoloģijas.
5. Aizraujošai saziņai ar ģimeni
Lai gan šajā laikā ar radiem un draugiem tiekamies retāk, saziņai ir arī citas iespējas. Dažādas digitālās platformas piedāvā ne vien saziņas iespējas, bet arī interesantus laika pavadīšanas veidus kopā. Piemēram, ikviens var organizēt spēļu vakaru platformā “Shmuxit.com” un spēlējot populāro galda spēli “Dixit” – tas būs labs veids, kā saziņu ar draugiem un radiem padarīt par interesantu un kopīgu aktivitāti, kas būs vairāk nekā vienkārša sazvanīšanās. Liekot lietā radošu izdomu, saziņa digitālās platformās vienmēr var iegūt jaunu dimensiju!