Pa reizei nākas dzirdēt vai lasīt ziņās, ka izdevies atjaunot vai iegūt kādu svarīgu informāciju no lietotas tehnikas – cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem vai citas ciparu aparatūras, kurā glabājās kādi dati. Lielā skaitā gadījumu datnes bija dzēstas, taču datus varēja nolasīt. Kā tas varēja notikt?
Kā rīkoties, lai jūsu nozīmīgos datus nevarētu nolasīt pēc to dzēšanas?
[b]Dzēšu datni, bet kā tas notiek?[/b]
Dzēšot kādu datni, visa informācija, kas tajā glabājas, paliek neizmainīta uz datu nesēja. Tiek izmanīts tikai ieraksts datņu (failu) struktūras tabulā, kas satur informāciju par doto datni – nosaukumu, izveidošanas datumu, pēdējās rediģēšanas datumu, atrašanās vietu un citu informāciju. Tiek mainīts datnes statuss – tagad tā skaitās dzēsta.
[b]Datne dzēsta, bet kā tad to var nolasīt? Operētājsistēma datni vairs neuzrāda![/b]
Izmantojot ierakstus datņu struktūras tabulā, ir iespējams lasīt dzēstās datnes tieši tā pat kā nedzēstās, bet tas iespējams tikai ar īpašu programmatūru.
Otrs variants – veikt datu nesēja tiešu lasīšanu vai arī nolasīt visu datu nesēju un caurskatīt iegūtos datus. Šādu lasīšanu var veikt gan ar programmām, gan ar aparatūru, kas paredzēta datu atjaunošanai. Dažas datu atjaunošanas programmas prot atpazīt dažādu datņu sākumu un beigu datu virknes.
[b]Kā dzēst datni, lai informācija, ko tā saturēja, arī tiktu dzēsta?[/b]
Ir vairāki varianti, kā to var panākt.
Viena no iespējām – datni aizpildīt ar citu informāciju, saglabāt to un tikai pēc tam dzēst. Veicot izmaiņas datnē un saglabājot tās, operētājsistēma datni saglabā tieši tajā pašā vietā, kur tā jau atrodas. Citiem vārdiem: iepriekšējā informācija datu nesējā konkrētajā vietā tiek aizstāta ar jauno. Lielākajā skaitā gadījumu, tā tas arī notiek, taču ir zināmas programmas, kas vispirms jauno informāciju saglabā jaunā datnē, dzēš veco datni un tad parsauc izveidoto datni iepriekšējās nosaukumā. Visi iepriekšējie dati ir palikuši nemainīti datu nesējā. Tad mums ir jāņem palīgā nākamā iespēja.
Agrāk dzēstās datnes varam pārrakstīt ar nesvarīgu informāciju. Lai mēs būtu pilnīgi pārliecināti, ka visa informācija, kas mums bija jānodzēš, tiktu nodzēsta – jāaizpilda viss datu nesējs ar nesvarīgu informāciju. Talkā varam ņemt īpašas programmas, kas paredzētas tieši šim mērķim.
Trešā iespēja ir gadījums. Rakstot jaunu datni, nejauši tā tiks pilnīgi vai daļēji ierakstīta tieši tajā vietā, kur glabājās dzēstās datnes informācija. Noraujam margrietiņu un plūkajam ziedlapas murminot pie sevis: pārrakstīs, nepārrakstīs…
Dažiem datu nesēju tipiem ir novērojama parādība, kad datus dzēšot vai pārrakstot, nelielā apmērā paliek iepriekšējie dati, tie izpaužas kā troksnis tikko ierakstītajam signālam. Pie šādiem datu nesējiem pieder pārrakstāmās CD un DVD matricas, cietie diski (HDD) un citi datu nesēji, kas izmanto magnētismu vai datu slāņa fizikālo īpašību maiņu. Pie tiem nav pieskaitāmi zibatmiņu diski, dažādas atmiņu kartes (SD, MMC, MS, xD u.c.), EPROM un EEPROM atmiņu mikroshēmas.
Izmantojot speciālu aparatūru un programmatūru, trokšņus iespējams atdalīt no datiem, jo nolasītais signāls, pēc būtības, ir analogs nevis ciparu. Datu traktā analogais signāls tiek pārvērsts ciparu signālā, izmantojot noteiktus sliekšņa līmeņus vieniniekam un nullei. Pirms signāls ir pārveidots ciparu plūsmā, no tā ir iespējams atdalīt troksni. Troksnis kļūst par visvērtīgāko nolasītā signāla daļu, jo tas, pēc būtības, ir iepriekšējie dati.
Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka magnētiskajiem datu nesējiem ir nepieciešams informāciju pārrakstīt 3 līdz 5 reizes (paranoiķi var pārrakstīšanas reižu skaitu palielināt), lai iepriekšējā informācija nebūtu atjaunojama. Vislabāk datus būtu pārrakstīt ar gadījumu skaitļu ģeneratora radītiem datiem. Pseido gadījumu skaitļu ģenerators nav vēlams, jo tam ir noteikts atkārtošanās cikls, kas nozīmē, ka ģenerētā gadījuma informācija principā ir zināma. Šādus ģeneratorus izmanto ciparu TV apraidē.
[b]Vai tiek ražota aparatūra, kas paredzēta datu iznīcināšanai nesējos?[/b]
Jā, [url=http://www.bowindustries.com/degaus.htm]šāda aparatūra[/url] tiek ražota. Tā paredzēta tieši cieto disku vai CD/DVD datu iznīcināsanai. Iegādāties un izmantot šīs ierīces būtu nepieciešams tad, ja ir vajadzīga 100% pārliecība, ka datus, ko kādreiz saturēja datu nesējs, vairs nebūs iespējams atjaunot. Ar šo tehniku iespējams apstrādāt lielu daudzumu datu nesēju samērā īsā laikā.
[b]Kādas programmas man izmantot?[/b]
Tas atkarīgs, kur jūs vēlaties aizsargājamos datus dzēst un kādu operētājsistēmu lietojat.
Windows lietotājiem ieteikšu bezmaksas programmu [u]Sure Delete[/u]. Tā droši dzēš datnes, kā arī aizpilda datu nesēja brīvo vietu ar nesvarīgu informāciju. Jaunākā versija pašreiz ir 5.1.1 un to ir iespējams lejupielādēt no [url=http://www.wizard-industries.com/]oficiālās lapas[/url] vai [url=http://www.pcworld.com/downloads/file/fid,22393-order,1-page,1-c,alldownloads/description.html]PC World[/url]. Šo programmu ir nepieciešams instalēt, tāpēc būs vajadzīgas administratora tiesības.
Linux, Unix, kā arī Windows lietotāji var sameklēt savai operētājsistēmai [url=http://www.thefreecountry.com/security/securedelete.shtml]piemērotu programmu[/url], kura ir ērtāka lietošanā vai kādu citu iemeslu dēļ rada lielāku uzticību par citām.
Atmiņu kartēm un zibatmiņu disku lietotājiem ir iespējams izmantot jau pieminēto [u]Sure Delete[/u] vai citu datņu dzēšanas programmu, atbilstošu jūsu operētājsistēmai.
Telefonos iebūvēto atmiņu iespējams droši dzēst, lejupielādējot nesvarīgu informāciju līdz atmiņa pilna, izmantojot datu kabeli vai bezvadu datu pārraidi.
Padalieties pieredzē un pastāstiet, kādas datu dzēšanas programmas Jūs izmantojiet un kam tās ir paredzētas!