Līdz ar augošo interesi par elektrotransportu Latvijā aktuālāks kļūst jautājums par efektīviem to uzlādes risinājumiem. Elektroauto īpašniekiem ir jābūt drošiem par uzlādes iespējām ne vien mājās, bet arī ceļā. Savukārt uzņēmējiem elektroauto uzlādes nodrošinājums ir jauna pakalpojumu iespēja laikā, kad pieaug elektroauto lietotāju skaits. Par pašreizējo situāciju – iespējām uzlādēt elektroautomobiļus, pieredzi, tos lietojot, un citām ar jomu saistītajām aktualitātēm varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā vebinarā “Kā izvēlēties piemērotāko elektroauto uzlādes risinājumu?”.
Nākotne pieder elektroauto
Akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes loceklis, tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs atklāja, ka pēdējā gada laikā arvien vairāk nākas domāt par elektroautomobiļiem un Elektrum uzlādes tīkla attīstību, lai tas būtu pieejams un draudzīgs elektroautomobiļu lietotājiem.
Lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa izvirzītos mērķus, Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efekta gāzu emisijas vismaz par 55%, kā arī par 33,7% jāpalielina atjaunīgo energoresursu īpatsvars, tajā skaitā transporta sektorā.
Ogļskābās gāzes (CO2) izmešus uz katru nobraukto kilometru iespējams būtiski samazināt, izmantojot elektroauto. Jauno pasažieru auto vidējā CO2 emisija 2019. gadā Latvijā bija 128 grami kilometrā. Savukārt 2030. gadā paredzēts, ka šī emisija nedrīkst pārsniegt 67 g/km. Atsevišķas valstis ir noteikušas vēl zemāku sasniedzamo CO2 emisijas vērtību. Tik krasu samazinājumu iespējams paveikt, vien izmantojot hibrīdauto vai pilnībā elektriskus auto.
Ir valstis, kuras paziņojušas, ka pārtrauks ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmu automašīnu tirdzniecību. Drosmīgākā ir Norvēģija, kas to sola paveikt jau 2025. gadā. Eiropā ir pilsētas, kuru noteiktos apgabalos jau tagad konkrētā laikā nedrīkst iebraukt ar iekšdedzes dzinēja automašīnām. Tas nav saistīts tikai ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, bet arī ar šo pilsētu iedzīvotāju veselību. Elektroauto akumulatori kļūst ietilpīgāki un lētāki, to ražošanas izmaksas samazinās un ar vienu uzlādi iespējams nobraukt 300–400 kilometru. Turklāt, ja elektroauto lādē uzlādes stacijās, kuru darbības nodrošināšanai nepieciešamā elektroenerģija iegūta no atjaunīgajiem resursiem, tad pārvietošanās ar elektroauto rada nulli izmešu. To arī piedāvā Elektrum uzlādes stacijas – elektroenerģiju, kas iegūta hidroelektrostacijās.
Pieaug elektroauto skaits
“Eurelectric” vīzija liecina, ka Eiropas Savienībā 2050. gadā ar elektroenerģiju tiks darbināti 94% dzelzceļa, 93% vieglo automašīnu, 43% kravas auto un 11% jūras transporta. Tāpat arī pakāpeniski palielināsies kopējais uzlādes staciju skaits. Šobrīd tas pārsniedz jau 200 tūkstošus staciju. Lielākā daļa no tām ir vidēji ātrās un lēnās uzlādes stacijas, kas darbojas ar maiņstrāvu. Savukārt Latvijā, pateicoties CSDD uzlādes tīklam, plašāk ir pieejamas ātrās uzlādes stacijas. 2020. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 658 elektroauto, bet 1. oktobrī – jau 1031 elektroauto. Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam Latvijā būs vairāk nekā 30 000 elektroauto. Taču jāatceras, ka tie ir tikai pieci procenti no kopējā autoparka,” stāstīja Kaspars Cikmačs.
Iespēja ietekmēt sabiedrības izvēli
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta Autotransporta nodaļas vecākais referents Jānis Kalniņš uzskata, ka elektroauto tēma Satiksmes ministrijā ir aktuāla jau vairākus gadus. Viņš skaidroja, vai izmaiņas nodokļu politikā veicinās elektromobilitātes attīstību.
Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (NEKP2030) paredzēts izvērtēt nosacījumus, pie kuriem degvielas uzpildes stacijās būtu lietderīgi ieviest uzlādes iespējas. Tāpat arī NEKP2030 ietvaros līdz 2030. gadam Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (NEKP2030) paredzēts izvērtēt nosacījumus, pie kuriem degvielas uzpildes stacijās būtu lietderīgi ieviest uzlādes iespējas. Tāpat arī NEKP2030 ietvaros līdz 2030. gadam plānots ieviest lieljaudas uzlādes punktus (papildu līdz 150 uzlādes stacijas), t. sk. punktus, ko attīstītu privātie investori un kas būtu publiski pieejami. Nepieciešams attīstīt arī parastas jaudas uzlādes punktus publiskās stāvvietās un vidējas jaudas uzlādes punktu publisko infrastruktūru. NEKP2030 atbalstīta elektroinstalācijas izveide daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās konkrētās autostāvvietās, kā arī paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu, lai pēc 2021. gada ES struktūrfondu un citu finansējuma avotu ietvaros radītu iespēju saņemt finansiālu atbalstu elektrotransportlīdzekļu iegādei.
Fiqsy pieredze
“Fiqsy” – kompānijas, kas piedāvā koplietošanas mobilitātes rīku, tajā skaitā elektroauto, izmantošanu – vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš skaidroja, ka ik gadu Rīgā tiek pārsniegtas gaisa piesārņojuma pieļaujamās normas. Latvija ir piekritusi, ka 2050. gadā, tāpat kā citas Eiropas valstis, tā būs CO2 emisijas neitrāla.
“Attīstot zaļo mobilitāti, tajā skaitā īpaši runājot par elektriskajiem koplietošanas transportlīdzekļiem, tiek radītas papildu mobilitātes iespējas pilsētās un labāka to teritoriju izmantošana. Tas ļauj samazināt privāto transportlīdzekļu skaitu un līdz ar to CO2 izmešu līmeni, kā arī aizvietot taksometrus un papildināt pilsētas sabiedriskā transporta klāstu. Cilvēkiem vēl joprojām ir bažas gan par elektroauto lādēšanu, gan arī akumulatora pietiekamību, visticamāk, tāpēc, ka nav bijusi iepriekšēja saskarsme ar šāda veida auto. Ir nepieciešams pievērsties zaļās mobilitātes popularizēšanai,” skaidroja Māris Avotiņš.
Elektrum uzlādes tīkls
Tas, kādu uzlādes stacijas veidu klienti izvēlas, atkarīgs no tā brīža nepieciešamības. Ja auto jāuzlādē ātri, lai turpinātu ceļu, tiek izmantota ātrā līdzstrāvas uzlādes stacija. Ja cilvēks atbraucis uz biroju, lielveikalu, teātri, tad piemērota ir vidēji ātrās uzlādes stacija, skaidro AS “Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis.
“Kartējot Rīgu un tās perifēriju, Elektrum ir atradis 1272 punktus, kur būtu iespējams izveidot publiskās lēnās, vidēji ātrās, ātrās un īpaši ātrās elektroauto uzlādes vietas. Lēnās uzlādes stacijas (no 2,2 līdz 11 kW), kur nav nepieciešams veikt atsevišķu norēķinu, ir piemērotas privātmājām un nelieliem uzņēmumiem, kuriem ir neliels elektromobiļu skaits. Publiskajā tīklā iespējamas četru veidu stacijas – 22 kW stacija, kas ir maiņstrāvas stacija un jaudīgākas līdzstrāvas uzlādes stacijas – 25, 50 un 150 kW.
Alternatīvo degvielu direktīva rekomendē ierīkot vienu publisko uzlādes punktu uz katriem 10 elektroauto. Elektrum uzlādes tīklā šobrīd ir pieejamas 26 pieslēgvietas elektroauto uzlādei, līdz gada beigām plānotas 40. 2021. gadā plānots izveidot 90 pieslēgvietas, izvietotas ārpus Rīgas un Jūrmalas. Prioritāri tie būs pilsētu centri, lielveikali, degvielas uzpildes stacijas. Privātpersonas uzlādes ierīces var iegādāties Elektrum e-veikalā. Piedāvājumi uzņēmumiem vēl top. Ir izveidots piedāvājums privātajiem partneriem, kurā Elektrum var palīdzēt uzstādīt stacijas vai jau izbūvētas stacijas pievienot Elektrum uzlādes tīklam, nodrošinot norēķinu sistēmu,” tā Ansis Valdovskis.
Strādā valsts uzdevumā
Savukārt valsts uzdevumā elektroauto uzlādes tīklu (e-mobi) visā valsts teritorijā veido Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Kopā plānotas 139 uzlādes stacijas. 2018. gadā tika izbūvētas 70 stacijas, līdz šī gada beigām vēl papildus 40, savukārt nākamgad staciju skaitu plānots palielināt par 29.
“Divu gadu laikā, kopš darbojas e-mobi, vidējais uzlādes laiks vienam auto – 25 minūtes un uzlādētas 13,36 kWh elektroenerģijas. Kopā divu gadu laikā ielādētas 669,79 MWh elektroenerģijas, ar ko nobraukti 3,9 miljoni kilometru. CO2 ietaupījums – 610 tonnas. Esam izveidojuši e-mobi tīkla izmantošanas karti, kurā var redzēt uzlādes staciju noslodzi – pagaidām pieprasītākās stacijas, protams, ir Rīgā un Pierīgā,” tā Pauls Beinarovičs, CSDD Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļas priekšnieks. “Līdz 2021. gada beigām plānojam pabeigt e-mobi tīkla izveidi, uzlabot pakalpojuma pieejamību un popularizēt elektromobilitāti.”
Kā elektroauto uzlādēt efektīvāk?
AS “Latvenergo” projektu vadītājs Edgars Korsaks-Mills skaidroja, ka svarīgi ir ne tikai uzlādes stacijas parametri, bet arī auto iebūvētā lādēšanas iekārta, iebūvētā lādētāja jauda, akumulatora dzesēšanas sistēma, braukšanas režīms un āra gaisa temperatūra.
Elektroauto akumulatora uzlādei tiek izmantota līdzstrāva, bet sadzīves elektrotīklā plūst maiņstrāva. Tātad uzlādes ātrumu ietekmē arī maiņstrāvas – līdzstrāvas pārveidotājs. Lādējoties maiņstrāvas stacijā, tiek lietots auto iebūvētais pārveidotājs, bet līdzstrāvas stacijā – uzlādes stacijā integrētais.
Ja auto akumulators nav lielas ietilpības, to var pilnībā uzlādēt vienas nakts laikā, arī lādējot mājās no parastās kontaktligzdas. Ja akumulatoram ir liela ietilpība, tas var aizņemt 8 līdz 16 stundas atkarībā no akumulatora kapacitātes. Lai saīsinātu uzlādes laiku, mājoklī jāuzstāda vidēji ātrā uzlādes stacija (līdz 22 kW), kas ļauj akumulatoru uzlādēt 4–6 stundu laikā. Savukārt ātrās uzlādes stacijas nodrošina iespēju 30–40 minūšu laikā uzlādēt 80% akumulatora jeb apmēram 50 km desmit minūtēs.
Kas jāievēro, lādējot elektroauto?
AS “Latvenergo” tehniskais eksperts Kaspars Straume uzsvēra, ka, elektroauto lādējot mājās no kontaktligzdas, jāpievērš uzmanība, kāda elektrotīkla pieslēguma slodze jeb ampēri ir pieejami mājoklī, jo tas tieši ietekmē uzlādes ātrumu. Ja tie ir 16 ampēri, tad maksimālā uzlādes jauda var sasniegt vien 3,7 kW. Tāpat jāatceras, ka elektroauto uzlāde nav vienīgais elektriskās jaudas patērētājs mājoklī. Ja ampēru ir pārāk maz, tad jāpiesaka pieslēguma slodzes palielināšana vai jāizmanto jaudas optimizators.
Autors: Indulis Burka, Latvijas Bizness, 17.11.2020
Avots: elektrum.lv
Foto: elektrum