Mēs visi labi atceramies to silto, saulaino un visādi citādi jauko 2004. gada vasaras dienu, kad veikalu plauktos vienas dienas laikā CD matricu cenas gandrīz dubultojās. Dažiem tas bija šoks, citi jau par to zināja iepriekš un bija nodrošinājušies ar matricu krājumiem. Mums nācās samierināties ar šo faktu un pieņemt, taču ir kāda organizācija, kas mēģina cīnīties pret to. [i]LITTA[/i] (Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija) ir nosūtījusi atklātu vēstuli par Ministru kabineta projektu “Noteikumi par nesēju atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, sadales un izmaksas kārtību”. Šajā vēstulē tieki norādīts, ka spēkā esošie noteikumi neatbilst ES direktīvas un Latvijas likumu prasībām. Turklāt tas izkropļo tirgu un nenodrošina taisnīgu kompensāciju darbu autoriem. Šeit būs konkrēti punkti no vēstules par nepilnībām MK noteikumos:
[q]Nesēju atlīdzība Latvijā tiek iekasēta no 2002. gada 1. janvāra saskaņā ar MK noteikumiem nr. 530. Līdz 2004.gada 30.aprīlim tā bija 6% no iepirkuma cenas (cena, par kuru ražotājs pārdod vairumtirgotājam).
No 2004.gada 1.maija šī atlīdzība pēkšņi, to nesaskaņojot ar profesionālajām organizācijām, tika daudzkārt pacelta, pārsniedzot 100% no iepirkuma cenas. Viena CD-R iepirkšanas cena ir Ls 0,70,10 (nerēķinot iepakojumu), bet par CD-R/RW noteiktā autoratlīdzība ir Ls 0,11. LITTA uzskata, ka autoratlīdzības palielināšana 16,7 reizes nav ekonomiski pamatota un neatbilst ES direktīvas prasībai paredzēt taisnīgu atlīdzību.
Pašreizējais CD-R/CD-RW gada patēriņš Latvijā ir apmēram 8 400 000 gab. (vairumtirdzniecības ekspertu novērtējums). Autoratlīdzība tikai par šo vienu datu nesēju veidu ir: 8 400 000 x 0,11= Ls 924 000. Saskaņā ar autortiesību likuma 34.pantu Latvijā drīkst veidot tikai vienu kopiju. LITTA uzskata, ka šāds autoratlīdzības apjoms nepamatoti pārsniedz to taisnīgo autoratlīdzību, kura autoram pienāktos par sava darba privātu nekomerciālu kopēšanu no legāla avota.
Mēneša CD-R/RW patēriņš Latvijā ir apmēram 700 000 gab. Latvijā pārdotais apjoms, par kuru tiek samaksāta nesēju nodeva, ir apmēram 150 000 gab. Tātad augstās autoratlīdzības dēļ 550 000 gab. tiek nopirkti ārpus Latvijas vai ievesti nelegāli un valsts par tiem PVN un ienākumu nodokli nesaņem. Valsts tā rezultātā gadā zaudē apmēram Ls 600 000700 000 (aprēķinā ņemts vērā PVN un ienākumu nodoklis). Šis aprēķins parāda, ka MK noteikumos noteiktā augstā autoratlīdzība nav valstij izdevīga.
Lietuvā autoratlīdzība ir 6% no iepirkšanas cenas, Čehijā 4%, Grieķijā 6%, Polijā 3%, Slovākijā 6%. Latvijā noteiktā nesēju atlīdzība ir 16,733,4 reizes augstāka un faktiski sasniedz 110150% no iepirkuma cenām. Tā rezultātā veidojas tirgus kropļojumi, kas ir pretrunā ar ES direktīvām par brīvu konkurenci ES iekšienē.
Aprēķinot autoratlīdzību CD-R/RW, tiek uzskatīts, ka kopēšanas biežums ir 40%. Tiek izmantots aplams pieņēmums, ka visas privātpersonas kopēs privātām vajadzībām kompresētajā MP3 formātā, pieņemot, ka vienai ieraksta stundai atbilst 64MB. Tas ir pretrunā ar CD-R/RW ražotāju norādīto ietilpību, kas ir 74min 700MB matricai un 80min 800MB matricai. Veikalos nopērkamie autoru darbi ir tieši šādā formātā. Pieņēmums, ka visas privātpersonas privātām vajadzībām kompresēs datus un kopiju veidos MP3 formātā ir nepamatots un aplams. Izmantojot ražotāja norādīto informāciju iegūstam, ka autoratlīdzībai par vienu matricu būtu jābūt Ls 0,01, nevis Ls 0,11.[/q]
Pilno vēstuli var lasīt [i]LITTA[/i] [url=http://www.litta.lv/lv/press-room/y2005/2005-01/]mājas lapā[/url].
Mums atliek tikai cerēt, ka valdība ieklausīsies un taisnība tiks panākta. Apsveicama ir šīs organzācijas situācijas analīze un centieni kaut ko mainīt.