Pasaulē un arī Latvijā tiek ieviesta jaunā 5G tehnoloģija. Jo vairāk par to tiek runāts, jo lielāks kļūst satraukums par šīs tehnoloģija it kā kaitīgo starojumu. Ir izskanējuši gan salīdzinājumi ar ieročiem, kuru pamatā ir līdzīgas elektromagnētiskās frekvences, gan bažas par jauno tehnoloģiju un radiācijas bīstamību.
Apzīmējums 5G nāk no angļu 5th generation (mobile network), kas apzīmē veselu tehnoloģiju kopumu. Tas nozīmē, ka 5G idejā ietilpst ne tikai noteiktas frekvences elektromagnētiskais starojums, bet arī dažādi interesanti inženiertehniski risinājumi ātrākai datu pārraidei un apstrādei, efektīvākai saziņai starp dažādām ierīcēm un tamlīdzīgi.
Taču joprojām nav ne teorētisku, ne arī kādu citu pārliecinošu pierādījumu tam, ka 5G tehnoloģija varētu radīt jaunus riskus jebkuras dzīvās būtnes veselībai – ne cilvēkiem, ne citām dzīvām būtnēm.
Balstoties uz pamatotiem līdzšinējo pētījumu novērtējumiem, pārvaldes iestādes visā pasaulē secina, ka 5G tehnoloģijā izmantotā starojuma spektrs un intensitāte atbilst drošiem standartiem.
Kas ir elektromagnētiskais starojums?
Termins ‘starojums’ apzīmē dažādas enerģijas formas, kuras no avota tiek izstarotas apkārtējā telpā. Tas ietver atoma kodola gabaliņus, mazas ātras daļiņas un viļņus elektromagnētiskajā laukā, ko mēs parasti saucam par gaismu.
Šie viļņi tiek iedalīti viļņu garuma spektrā, un dažādu garumu viļņiem ir dažāds enerģijas daudzums. Garie, izstieptie viļņi nav īpaši spēcīgi un ir viegli ierobežojami. Ja tos neierobežo, tie var izklīst diezgan lielā attālumā. Īsāki viļņi, kuriem ir augstāka frekvence, pārnes vairāk enerģijas, bet ne tik lielā attālumā.
Papētot sīkāk, dažādi materiāli absorbē noteiktas frekvences, liekot to elektroniem piesātināties ar enerģiju, potenciāli pat ‘saplēšot’ to saites vai izstarojot pašiem savus radiācijas (starojuma) viļņu garumus.
Enerģija superīsos gamma staros, rentgena un pat ultravioletajos staros pat ar samērā zemu intensitāti var sašķelt DNS, piemēram, paaugstinot vēža risku. Tāpēc mēs valkājam sauļošanās krēmus un veicot rentgenu, velkam aizsargu. Bet tas, ka tie var viegli iziet cauri dažādiem materiāliem, padara īsviļņu starojumu, piemēram, rentgenstarus, noderīgus medicīniskajā attēlveidošanā.
Spektra lejasdaļā (tuvāk spektram, uz kuru attiecas 5G tehnoloģija) ir knapi tik daudz enerģijas, lai tās izdalītais siltums sakustinātu kaut vai ūdeni.
Vai 5G mikroviļņi var kaitēt cilvēka ķermenim?
5G tehnoloģija ietver datu piegādes līmeņus, kas sadalīti pa trim elektromagnētiskā spektra daļām. Vidējā un apakšējā pakāpe aptver frekvences, kuras izmanto arī iepriekšējie bezvadu šūnu standarti, savukārt augstākā pakāpe izmanto nedaudz īsākas, mikroviļņu krāsnij līdzīgas frekvences. Teorētiski šie viļņi var iekļūt cilvēka ādā un radzenē.
Kaut arī viļņi nav pietiekami enerģiski, lai sadalītu molekulas, tie tehniski varētu izraisīt molekulu sakustēšanos, tās nedaudz uzsildot. Par laimi mikroviļņu starojums no 5G torņiem ir ārkārtīgi vājš, kas nozīmē, ka šādu iekšējo sildīšanu tas visdrīzāk nevar panākt.
Tā, lūk, ir teorija. Un ir pamatoti iemesli uzskatīt tos par precīziem, it īpaši ņemot vērā kādu pētījumu par radiofrekvenču starojumu no mobilajām ierīcēm. Tajā pierādīts, ka tām nav negatīvas ietekmes uz mūsu veselību.
Tāpat kā jebkura tehnoloģija vai atklājums, vienmēr pastāv iespēja, ka mēs kaut ko esam palaiduši garām. Ne visi eksperti ir vienisprātis, ka mēs varam izslēgt jebkādu iespēju, ka šis starojums kādā līmenī varētu ietekmēt mūsu ķermeņa ķīmiju. Kaut arī maz ticams un pašlaik tas netiek atbalstīts, tomēr varētu pierādīties fakts, ka 5G viļņu garumu izplatībai ir neliela, grūti nosakāma ietekme uz cilvēku veselību vai vidi.
Bet pagaidām šīs 5G kaitīgās ietekmes iespējas nešķiet lielākas kā jebkuram iepriekšējam standartam, piemēram, 3G vai 4G.
Saistītie raksti: