Kaspersky Lab eksperti novēro kibernoziedznieku paaugstinātu interesi par lietotāju informāciju. Kaspersky Lab personas datu zagšanai paredzēto trojānu noteikšanas datubāzēm pievienoto jauno parakstu skaits 2010. gadā pirmo reizi pārsniedza 100 tūkstošus. Gada laikā šis rādītājs ir pieaudzis gandrīz divas reizes (par 87%), bet salīdzinājumā ar 2006. gadu – vairāk nekā 7,5 reizes.
Vislielākie pieauguma tempi – 135% gadā – ir vērojami kaitīgajām programmatūrām, kas izveidotas lietotāju elektroniskajai izspiegošanai (Trojan-Spy). Lietotājvārdu un paroļu zagšanai domāto trojānu (Trojan-PSW) daudzums pieaudzis par 94%, bet kaitīgo programmatūru, kas mēģina iegūt piekļuvi banku, elektroniskās naudas un plastikāta karšu sistēmām (Trojan-Banker), – par 22%.
[img]http://datuve/images/upload/20110322104302.png[/img]
Informācijas zagšanai domāto kaitīgo programmatūru apjoma pieauguma dinamika
«Ik dienu miljoniem lietotāju datoru tiek pakļauti hakeru uzbrukumiem un kļūst par surogātpasta izsūtīšanai un DDoS uzbrukumu veikšanai paredzētu botu tīklu sastāvdaļu,» saka Stefans Tanase (Stefan Tanase), Kaspersky Lab vadošais antivīrusu eksperts Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. «Turklāt uzbrucēji iegūst pilnīgu pieeju inficētajiem datoriem un līdz ar to, ja vēlas, var izmantot jebkādu tajos uzglabāto informāciju, tostarp personisko un konfidenciālo.»
Personas datu aizsardzības nodrošināšanai Kaspersky Lab speciālisti iesaka izmantot kompleksos aizsardzības risinājumus, kuros iekļauts instruments „Virtuālā klaviatūra”. Tā ļauj tīmekļa vietnēs ievadīt lietotājvārdus, paroles un kredītkaršu numurus, neizmantojot parasto tastatūru un tādējādi nodrošinot aizsardzību pret kaitīgajām programmatūrām, kas pārtver informāciju, veidojot ekrānuzņēmumus vai reģistrējot piespiestos taustiņus.