Saskaņā ar statistikas datiem, kas apkopoti, izmantojot Kaspersky Security Network (KSN) mākoņservisu, trešajā ceturksnī bloķēts vairāk nekā pusmiljards mēģinājumu inficēt datorus ar kaitīgo programmatūru.
Lai gan internets nonivelē valstu robežas, tomēr dažādās valstīs atšķiras iespējas saķert kaitīgu programmatūru, sērfojot internetā. Ar KSN uzkrātā statistika liecina, ka datoru lietotājiem visbīstamākā valsts ir Krievija — trešajā ceturksnī kaitīgo programmatūru uzbrukumiem bija pakļauti 52,77% Kaspersky Security Network Krievijas segmenta datoru.
Šā saraksta otrajā vietā atrodas Baltkrievija (šajā valstī inficēšana draudēja 44,19% datoru), un pirmo trijnieku noslēdz Ķīna (41,29%). Aiz šīm valstīm ierindojas Kazahstāna (40,68%), Ukraina (39,16%), ASV (38,13%), Indija (37,61%), Bangladeša (36,00%), Šrilanka (35,95%) un Saūda Arābija (33,99%).
Kaitīgo programmatūru avoti pastāv gandrīz visās valstīs, tomēr 83% visu resursu, kas tiek izmantoti kaitīgo programmatūru izplatīšanai, atrodas vien 10 valstīs. Šā saraksta līdere ir ASV, kur izvietota ceturtā daļa visu inficēšanas avotu, bet Latvija ieņem 9. vietu (3,25%).
Par vienu no ievērojamākajiem notikumiem trešajā ceturksnī kļuva datortārpa Stuxnet uzbrukums. Šī kaitīgā programmatūra datora inficēšanai pirmo reizi izmantoja nevis vienu, bet uzreiz četras Windows ievainojamības. Šā datortārpa īpatnība bija zagtu uzņēmumu Realtec un JMicron ciparsertifikātu izmantošana, kas ļāva Stuxnet visai ilgi slēpties no antivīrusu radariem.
Elektroniskiem sertifikātiem un elektroniskiem parakstiem ir būtiska nozīme informācijas drošības jomā, apstiprinot kādas lietotnes autentiskumu, tāpēc 2010. gadā bija vērojama kaitīgās programmatūras izstrādātāju pastiprināta interese par elektroniskiem parakstiem. Tā, elektronisku sertifikātu zagšana bija viena no bēdīgi slavenā Trojāna ZeuS funkcijām.
Notikumi trešajā ceturksnī liecina, ka precīzi un mērķtiecīgi uzbrukumi ir gatavi aizstāt plaša mēroga vīrusu epidēmijas. Izmantojot modernās tehnoloģijas, kaitīgās programmatūras spēj pārvarēt vairākus aizsardzības līmeņus un sabojāt vienu, taču ļoti svarīgu mērķi. Aktuāls apdraudējums ir arī kaitīgo datņu skaita pieaugums, kurām ir elektroniski sertifikāti.
Vairāk informācijas (krievu valodā) par datortārpa Stuxnet uzbrukumu, notikumiem informācijas drošības jomā un vīrusu tehnoloģiju attīstības perspektīvām var atrast: [url=http://www.securelist.com/ru/analysis/208050670/Razvitie_informatsionnykh_ugroz_v_tretem_kvartale_2010_goda]http://www.securelist.com/ru/analysis/208050670/Razvitie_informatsionnykh_ugroz_v_tretem_kvartale_2010_goda[/url]