Nesen izdotajā Gordona Frīmena (Gordon Freeman) grāmatā „Kanādas Stonhendža: pārsteidzošie arheoloģiskie atklājumi Kanādā, Anglijā un Velsā” pausts viedoklis, ka Ziemeļamerikas teritorijā vēl pirms ēģiptiešu piramīdām un angļu Stonhendžas vietējie iedzīvotāji 30 kvadrātkilometrus plašā laukā izveidojuši dažādus akmeņu krāvumus.
Šis komplekss un tā veidojumi izmantoti kā kalendārs, lai atzīmētu sezonu un Mēness fāžu maiņas.
Pašā teritorijas centrā atrodama akmeņu grēda, kuru apņem 28 akmeņu līnijas. Četras no šīm akmeņu līnijām reiz atgājušas no piramidālā akmeņu krāvuma, un norāda debespuses.
[img]/images/upload/20090208191824.jpg[/img]
Tāpat netālu atrodams vēl kāds akmeņu krāvums. Zīmīgi, ka saules stari ziemas un vasaras saulgriežos, kad saule lec un riet vienā un tajā pašā laikā, saullēkta un saulrieta brīdī spīd abu kompleksu diagonālajā līnijā (skat.attēlu).
Grāmatā G.Frīmens spriež par līdzšinējiem atklājumiem līdzīgo krāvumu sfērā. Zinātnieka tehnika un teorija likta lietā, salīdzinot Stonhendžu, Preseli kalnu Velsas dienvidrietumos, Fajada Butte Ņūmeksikā, kā arī šo vietu.
[img]/images/upload/20090208191808.jpg[/img]
Komplekss atrodas apmēram 70 kilometrus no Kalgari, Albertas provincē. Šo reģionu arheologi daļēji pētījuši jau kopš 1971.gada. Profesors G.Frīmens teritoriju pēta 28 gadu garumā kopš 1980.gada. Jaunākie dati liecina, ka veidojumi ir apmēram 5000 gadus seni. Savukārt slavenā Anglijas kompleksa pirmais akmens pēc zinātnieku domām ielikts apmēram 2400 gadus p.m.ē – pirms apmēram 4500 gadiem.
Grāmata: [url=http://www.amazon.com/Canadas-Stonehenge-Astounding-Archaeological-Discoveries/dp/0978452615/ref=sr_1_4?ie=UTF8&s=books&qid=1233746738&sr=8-4]Amazon.com[/url]