Zinātnieki reinkarnējuši Pireneju kalnu kazu, pateicoties saglabātām dzīvnieka daļām, kurās atrodams klonēšanai nepieciešamais DNS. Lai arī 2000.gadā izmirušais un 2009.gadā klonētais dzīvnieks miris neilgi pēc piedzimšanas, tas ir vērtējams kā liela tehnoloģijas izaugsme.
Neilgi pirms apdraudētās sugas izmiršanas jaunās tūkstošgades sākumā, zinātnieki tālredzīgi savāca kāda eksemplāra ādas paraugus, kurus noglabāja šķidrajā slāpeklī. No šiem paraugiem iegūtie DNS paraugi tika ievietoti mājas kazas olšūnā.
Eksperimenta vadītājs Hosē Folks (Dr Jose Folch) atzīst, ka piedzimušais mazulis ir ģenētiski identisks izmirušajai sugai. Tiesa, lai arī eksperiments izdevās visai veiksmīgs, klonētais dzīvnieks piedzima ar vienu no tipiskākajām klonēto dzīvnieku problēmām – plaušu defektiem -, tādēļ nomira jau septiņas minūtes pēc piedzimšanas.
[img]/images/upload/20090208191130.jpg[/img]
Eksperiments raisījis cerības, ka ir iespējams saglabāt apdraudētās, uz izmiršanas robežas vai izmirušās sugas, tās pavairojot pat no sasaldēta izejmateriāla. Tāpat pastāv cerība, ka kādu dienu būs iespējams reproducēt jau sen izmirušas sugas, piemēram mamutus. Drosmīgākie paredz, ka varētu notikt arī dinozauru „atdzīvināšana”.
Pirineju kalnu kaza ir Spānijas kazai (attēlā) tuvākā suga, un tā atpazīstama īpatnējo ragu dēļ. Kādreiz šis dzīvnieks apdzīvojis Spānijas un Francijas teritorijas Pireneju kalnus, taču 19.gadsimtā medību dēļ savvaļā dzīvojošo dzīvnieku skaits samazinājās līdz 100. Pēdējais sugas eksemplārs dzīvojis Spānijas ziemeļos, kur tas 2000.gadā atrasts miris.