Sapņo par programmēšanu? Beidz fantazēt – sāc darīt! Bez gara ievada un liekām piezīmēm, lūk, četras pieprasītākās programmēšanas valodas 2025. gada izskaņā (dilstošā secībā), balstoties uz to pieprasījumu un reālo pielietojumu. Jo programmēšana, par spīti straujajam mākslīgā intelekta attīstības lēcienam, vēl aizvien ir mūsu nākotne!
Python
Izvēlēties savu pirmo programmēšanas valodu ir grūti, taču Python – ar savu viegli apgūstamo struktūru un sintaksi – viennozīmīgi ierindojas programmēšanas iesācēju/ entuziastu listes augšgalā. Python ir objektorientēta programmēšanas valoda (OOP); tiesa eksperti šeit, visticamāk, piebilstu – daudzparadigmu programmēšanas valoda, kas nozīmē, ka tā atbalsta vairākus programmēšanas stilus, tas ir, procedurālo un objektorientēto programmēšanu.
Kas attiecas uz pielietojumu, Python priekšrocības lieliski izpaužas: datu analīzē un vizualizācijā, uzdevumu automatizēšanā, mašīnmācīšanās modeļu ģenerēšanā, matemātiskajos aprēķinos, tīmekļa izstrādē utt.
Vai zināji?
Vai zināji, ka Python pirksts pielikts arī tādu tiešsaistes gigantu kā Netflix, Reddit un Spotify tapšanā?
Java
Kā vēsta statistikas dati, Java savu popularitāti, vismaz pēdējos piecos gados, nav zaudējusi nemaz. Tas viss pateicoties tās uzticamībai, mērogojamībai un pielāgojamībai. Arī Java pamati meklējami objektorientētā programmēšanā, taču, atšķirībā no Python, Java piekopj klašu deklarēšanu – bez klasēm nav iespējams izveidot objektus. Java savā būtībā ir ļoti daudzpusīga, tieši tamdēļ to izvēlas speciālisti visdažādākajās nozarēs; sākot no finansēm līdz pat e-komercijai.
Javas versatilitāte un, tā teikt, bagātīgums, lieti noder, piemēram, liela mēroga lietojumprogrammu veidošanā, mākoņskaitļošanā, finanšu sistēmu izveidē, mašīnmācīšanās modeļu ieviešanā utt.
Vai zināji?
Vai zināji, ka Java pirmatnējais nosaukums bija ‘’Oak’’ (latviski – ‘’Ozols’’), iedvesmojoties no diženā koka, kas tolaik bija redzams no Džeimsa Goslinga (Java radītājs) ofisa loga?
JavaScript
Kamēr Java fokusējas uz kompleksu risinājumu izstrādi (Android aplikācijas, mākslīgā intelekta čatboti, maksājumu sistēmas), tikmēr JavaScript dotības visbiežāk tiek asociētas ar vizuāli pievilcīgu, interaktīvu tīmekļu vietņu programmēšanu. Šī programmēšanas valoda ir iesācējiem draudzīga; tā iekļaujas tā dēvēto skriptu (angliski – scripting) valodu saimē. Šie skripti tiek ievietoti konkrētās lietojumprogrammās, bez kurām tie nespēj darboties. Jāatzīmē, ka JavaScript ieņem būtisku lomu kā Front-End, tā Back-End kontekstā.
JavaScript pienesums ir acīmredzams: jau esošu programmu funkcionalitātes uzlabošanā, interaktīvo elementu tai skaitā animāciju izveidē, mobilo lietotņu izstrādē, datu vizualizācijā utt.
Vai zināji?
Vai zināji, ka JavaScript tika radīta 1995.gada maijā – vien nieka 10 dienu laikā? Iespaidīgi, lai neteiktu vairāk!
C++
C++ (jā arī 2025.gadā!) ir viena no visu laiku spēcīgākajām programmēšanas valodām – it īpaši, ja runa ir par augstas veiktspējas koda rakstīšanu. Ar šo programmēšanas valodu parasti sastopas tie speciālisti, kuru pienākumi ietver dažādu lietojumprogrammu un operētājsistēmu izveidi. Ieskicēsim, ka dotajā brīdī C++ strauji gūst atpazīstamību arī kā datorspēļu izstrādes un mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās modeļu programmēšanas instruments. Ja raugāmies no jauniņo skatapunkta, šī valoda nav no tām vieglākajām, taču, ņemot vērā tās statusu kā vienai no labākajām izvēlēm liela mēroga lietojumprogrammu izveidē, to apgūt, bez šaubām, ir tā vērts.
Vai zināji?
Vai zināji, ka C++, kā arī tās priekšgājēja C, ir NASA lietojumprogrammu pats, pats mugurkauls?
…
Nav noslēpums, ka programmētāja profesija ir ārkārtīgi pieprasīta, taču tas nenozīmē, ka esi kaut ko nokavējis… tieši otrādi – ir īstais laiks lēkt programmēšanas vilcienā! Kā saka paši koda rakstīšanas meistari, programmētāju ir daudz, bet labu programmētāju – divtik mazāk. Kāpēc gan nepamēģināt?