Mūsdienās tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem. COVID-19 mums ir licis saprast, ka viss var krasi mainīties pat ļoti īsā laika posmā, tādēļ atliek vien turēt acis vaļā un sekot līdzi jaunumiem un tehnoloģiju tirgus tendencēm, lai zinātu, kādas prasmes un zināšanas būs nepieciešamas stabila darba nodrošināšanai. Apskatīsim jaunākās tehnoloģiju tendences, uz kurām tiekties 2021. gadā.
1. Mākslīgais intelekts (AI) un mašīnmācīšanās
Mākslīgais intelekts jeb AI pēdējās desmitgades laikā jau ir saņēmis lielu atzinību, taču tā joprojām ir viena no jauno tehnoloģiju tendencēm, jo tā ievērojamā ietekme uz to, kā mēs dzīvojam, strādājam un atpūšamies ir tikai agrīnā stadijā. AI jau ir pazīstams ar savām zināšanām attēlu un runas atpazīšanā, navigācijas lietotnēs, viedtālruņu personālajos asistentos, braucienu koplietošanas lietotnēs un daudz kur citur.
Tālāk AI tiks izmantots, lai analizētu mijiedarbību, lai noteiktu pamatā esošās sakarības, lai palīdzētu prognozēt pieprasījumu pēc tādiem pakalpojumiem kā slimnīcas, kas ļaus iestādēm pieņemt labākus lēmumus par resursu izmantošanu, un lai noteiktu mainīgos klientu uzvedības modeļus, palielinot ieņēmumus un uzlabojot personalizētu pieredzi.
Tiek prognozēts, ka AI tirgus līdz 2025. gadam būs 190 miljardu dolāru industrija, pasaules kognitīvo un mākslīgo intelektuālo sistēmu izdevumiem 2021. gadā sasniedzot vairāk nekā 57 miljardus dolāru. Attīstoties AI, tiks radītas jaunas darba vietas izstrādē, programmēšanā, testēšanā, atbalsta nodrošināšanā un uzturēšanā, un daudz kur citur. No otras puses, AI piedāvā arī dažas no vislielākajām algām, padarot to par galveno jauno tehnoloģiju tendenci, uz kuru ir vērts tiekties.
Mašīnmācīšanās – AI apakškopa – arī tiek izmantota daudzās nozarēs, radot milzīgu pieprasījumu pēc kvalificētiem profesionāļiem. Forrester prognozē, ka AI, mašīnmācīšanās un automatizācija līdz 2025. gadam radīs 9% jaunu darbavietu, tostarp robotu uzraudzības profesionāļus, datorzinātnes speciālistus, automatizācijas speciālistus un satura kuratorus, padarot to par vēl vienu jaunu tehnoloģiju tendenci, kuru jāpatur prātā.
2. Robotikas procesu automatizācija (RPA)
Tāpat kā AI un mašīnmācīšanās, arī robotikas procesu automatizācija jeb RPA ir tehnoloģija, kas automatizē darbavietas. RPA ir programmatūras izmantošana biznesa procesu automatizēšanai, piemēram, lietojumprogrammu interpretēšanai, darījumu apstrādei, darbībām ar datiem un pat atbildēšanai uz e-pastiem. RPA automatizē nogurdinošus uzdevumus, ko mēdz darīt cilvēki.
Lai gan Forrester Research lēš, ka RPA automatizācija apdraudēs iztiku 230 miljoniem vai vairāk darbinieku jeb aptuveni 9% visas pasaules darbaspēka, RPA arī rada jaunas darbavietas, vienlaikus mainot esošās. McKinsey atklāj, ka pilnībā automatizēt var tikai mazāk nekā 5% profesiju, bet aptuveni 60 procentus var automatizēt daļēji.
Ja esi IT profesionālis, kurš raugās nākotnē un cenšas izprast jaunās tehnoloģiju tendences, RPA piedāvā daudz karjeras iespēju: izstrādātāji, projektu vadītāji, biznesa analītiķi, dažādu risinājumu arhitekti un konsultanti. Un, protams, šie darbi ir ārkārtīgi labi apmaksāti.
3. Edge skaitļošana
Tādi mākoņskaitļošanas (Cloud Computing) uzņēmumi kā “AWS” (Amazon Web Services), “Microsoft Azure” un “Google Cloud Platform” ir kļuvuši par galvenajiem tirgū dominējošajiem dalībniekiem. Mākoņskaitļošanas pakalpojumu ieviešana joprojām pieaug, jo arvien vairāk uzņēmumu pāriet uz mākoņa risinājumiem. Bet tā vairs nav jaunākā tehnoloģiju tendence – Edge skaitļošana, savukārt, ir.
Tā kā datu skaits, kas organizācijām ir jāapstrādā, turpina pieaugt, dažādās situācijās ir jāsaskaras ar mākoņskaitļošanas trūkumiem. Edge skaitļošana ir paredzēta, lai palīdzētu atrisināt dažas no šīm problēmām – tas ir veids, kā apiet latentumu, ko izraisa mākoņskaitļošana, un datu nogādāšana datu centrā apstrādei. Edge skaitļošanu var izmantot laika ziņā jutīgu datu apstrādei attālās vietās ar ierobežotu vai neesošu savienojumu ar centralizēto vietu. Šādās situācijās Edge skaitļošana var darboties kā mini datu centri.
Edge skaitļošanas pakalpojumi palielināsies, pieaugot lietu interneta (IoT) ierīču izmantošanas biežumam. Paredzams, ka līdz 2022. gadam pasaules Edge skaitļošanas tirgus sasniegs 6,72 miljardus ASV dolāru. Un šī jauno tehnoloģiju tendence, domājams, tikai pieaugs, radot dažādas darba vietas, galvenokārt programmatūras inženieriem.
4. Kvantu skaitļošana
Nākamā ievērojamā tehnoloģiju tendence ir kvantu skaitļošana, kas ir skaitļošanas forma, kurā tiek izmantotas tādas kvantu parādības kā superpozīcija un ‘kvantu sapinums’ (quantum entanglement). Šī apbrīnojamā tehnoloģiju tendence ir saistīta arī ar koronavīrusa izplatīšanās novēršanu un vakcīnu izstrādi, pateicoties tās spējai viegli meklēt, uzraudzīt, analizēt un rīkoties ar datiem neatkarīgi no avota. Vēl viena joma, kurā kvantu skaitļošanai ir atrasts pielietojums, ir banku darbība un finanses, lai pārvaldītu kredītriskus, tirdzniecību un krāpšanās gadījumus.
.jpg)
Kvantu datori tagad ir daudz reižu ātrāki nekā parastie datori, un tādi milzīgi zīmoli kā Splunk, Honeywell, Microsoft, AWS, Google un daudzi citi pašreiz ir iesaistīti inovāciju izstrādāšanā Quantum Computing jomā. Tiek prognozēts, ka globālā kvantu skaitļošanas tirgus ieņēmumi līdz 2029. gadam pārsniegs 2,5 miljardus ASV dolāru. Un, lai iesaistītos šīs jaunās tehnoloģijas jomā, jums jābūt pieredzei, kas saistīta ar kvantu mehāniku, lineāro algebru, varbūtību teoriju, informācijas teoriju un mašīnmācīšanos.
5. Virtuālā realitāte un paplašinātā realitāte
Nākamā ārkārtīgi nozīmīgā tehnoloģiju tendence – virtuālā realitāte (VR) un paplašinātā realitāte (AR), kā arī XR (jeb Extended Reality). VR iegremdē lietotāju konkrētā vidē, kamēr AR uzlabo lietotāja pieredzi un vidi. Lai gan šī tehnoloģiju tendence līdz šim galvenokārt tika izmantota spēlēs, tā tiek pielietota arī mācīšanās procesos, piemēram, Latvijā radītajās “Lightspace Technologies” papildinātās realitātes 3D brillēs. Tas ir produkts, kas var sniegt pavisam jaunas iespējas un sasniegumus medicīnas nozarē. “VirtualShip“, savukārt, ir simulācijas programmatūru, ko izmanto ASV Jūras spēku, armijas un krasta apsardzes kuģu kapteiņu apmācībai.
2021. gadā ir sagaidāms, ka šīs tehnoloģiju formas tiks vēl vairāk integrētas mūsu dzīvē. Parasti AR un VR strādā kopā ar dažām citām jaunajām tehnoloģijām, kuras esam minējuši šajā sarakstā. Jebkuru no tām varētu izmantot, lai apmācītu ārstus veikt operācijas, piedāvātu muzeju apmeklētājiem padziļinātu pieredzi, uzlabotu tematiskos parkus vai pat uzlabotu mārketingu, piemēram, kā šī Pepsi autobusu pieturas reklāma.
Interesanti, ka 2019. gadā tika pārdoti 14 miljoni AR un VR ierīču. Paredzams, ka globālais AR un VR tirgus līdz 2022. gadam pieaugs līdz 209,2 miljardiem ASV dolāru, radot arvien vairāk iespēju un darba vietu profesionāļiem, kas gatavi šīs neatkārtojamās pieredzes radīšanai.
Kaut arī daži šīs jomas darba devēji varētu meklēt darbinieku ar zināšanām šķiedru optikā, ņemiet vērā, ka, lai sāktu darbu VR jomā, nav nepieciešams daudz specializētu zināšanu – šādu iespēju var sniegt vien pamata programmēšanas prasmes un atvērta domāšana.
6. Blokķēde
Lai gan vairums cilvēku domā, ka blokķēdes tehnoloģija ir saistīta tikai ar kriptovalūtām, piemēram, Bitcoin, patiesībā blokķēde piedāvā drošību, kas ir noderīga arī daudzos citos veidos. Blokķēdi var raksturot kā datus, kurus var tikai pievienot, nevis atņemt vai mainīt. No tā izriet termins “ķēde”, jo tiek veidota datu ķēde. Nespēja mainīt iepriekšējos blokus ir tas, kas padara to tik drošu. Turklāt neviens uzņēmums nevar kontrolēt blokķēdes datus. Izmantojot blokķēdi, nav nepieciešama uzticama trešā puse, kas uzraudzītu vai apstiprinātu darījumus.
Vairākas nozares iesaistās blokķēdes ieviešanā, un, pieaugot šīs tehnoloģijas izmantošanai, palielinās arī pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem.
Lai piedalītos blokķēdes izveidē, ir jābūt pieredzei dažādās programmēšanas valodās, OOPS pamatos, ‘flat’ un ‘relational’ datu bāzēs, datu struktūrās, tīmekļa lietotņu izstrādē un tīkla izveidē.
7. Lietu internets (IoT)
Vēl viena daudzsološa jauno tehnoloģiju tendence ir IoT. Daudzas “lietas” mūsdienās tiek veidotas, izmantojot WiFi savienojumu, kas nozīmē, ka tās var savienot gan ar internetu, gan savā starpā. Tādēļ to arī dēvē par lietu internetu jeb IoT (Internet of Things). Lietu internets jau ir ļāvis dažādām ierīcēm, sadzīves tehnikai, automašīnām un daudz kam citam savienoties savā starpā un apmainīties ar datiem.
Kā patērētāji mēs jau izmantojam IoT piedāvātos labumus. Mēs, piemēram, varam aizslēgt durvis attālināti, ja esam aizmirsuši to izdarīt, vai, ejot mājās no darba, uzsildīt cepeškrāsnī atstāto ēdienu, vienlaikus sekojot līdzi fiziskajai formai savā Fitbit . IoT, apkopojot un analizējot datus, var sniegt labāku drošību, efektivitāti un lēmumu pieņemšanu arī dažādos uzņēmumos. Tas var dot iespēju paātrināt medicīnisko aprūpi, uzlabot klientu apkalpošanu un piedāvāt priekšrocības, kuras vēl pat neesam iedomājušies.
Un mēs esam tikai šīs jaunās tehnoloģiju tendences sākumposmā: prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam visā pasaulē tiks izmantotas aptuveni 50 miljardi IoT ierīces, veidojot masīvu, savstarpēji savienotu ierīču tīmekli, kas aptver visu, sākot no viedtālruņiem līdz virtuves ierīcēm. Tiek prognozēts, ka lietu interneta globālie izdevumi 2022. gadā sasniegs 1,1 triljonu ASV dolāru. Paredzams, ka nākamajos gados šī tirgus izaugsmi veicinās tādas jaunas tehnoloģijas kā 5G.
Lai spertu soli šādas karjeras lauciņā, jābūt zināšanām par informācijas drošību, AI un mašīnmācīšanās pamatiem, tīkla izveidi, datu analīzi, automatizāciju, zināšanām iegulto sistēmu jomā (embedded systems), kā arī jābūt zināšanām par ierīcēm un to dizainu.
8. 5G
Nākamā tehnoloģiju tendence, kas seko IoT, ir 5G. Ja 3G un 4G tehnoloģijas ir ļāvušas mums pārlūkot internetu, izmantot uz datiem balstītus pakalpojumus, palielināt joslas platumu straumēšanai Spotify vai YouTube un vēl daudz ko citu, tiek sagaidīts, ka 5G pakalpojumi radīs mūsu dzīvēs revolucionārus panākumus. Tiks ieviesti un uzlaboti pakalpojumi, kas balstās uz progresīvām tehnoloģijām, piemēram, AR un VR, kā arī mākoņskaitļošanas spēļu pakalpojumi, piemēram, Google Stadia, NVidia GeForce Now un daudz kas cits. Paredzams, ka 5G tiks izmantots arī HD kamerās, kas palīdzēs uzlabot drošību, satiksmes pārvaldību, viedo tīkla vadību un arī viedo tirdzniecību.
Gandrīz katrs telekomunikāciju uzņēmums, piemēram, LMT, Tele2 un Bite Latvijā, strādā pie 5G tīkla izveides. Paredzams, ka 5G pakalpojumi visā pasaulē sāks darboties šogad, un vairāk nekā 50 operatori līdz 2021. gada beigām piedāvās 5G pakalpojumus aptuveni 30 valstīs.
9. Kiberdrošība
Kiberdrošība, iespējams, nešķiet nekas jauns, bet tā attīstās tāpat kā citas tehnoloģijas. Tas daļēji ir tāpēc, ka pastāvīgi uzrodas jauni draudi. Ļaunprātīgi hakeri joprojām turpina atrast veidus, kā pārvarēt pat visstingrākos drošības pasākumus. Tas daļēji ir arī tāpēc, ka drošības uzlabošanai tiek pielāgotas arī jaunās, nesen ieviestās tehnoloģijas. Kamēr vien pastāvēs hakeri, kiberdrošība būs populāra joma.
Pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem pieaug trīs reizes ātrāk nekā citi tehnoloģiju darbi, tātad vajadzība pēc tiem ir tik liela, ka līdz 2021. gadam kiberdrošībai visā pasaulē tiks iztērēti 6 triljoni ASV dolāru. Turklāt tā piedāvā arī ienesīgus sešciparu ienākumus, un darba pienākumi var variēt no “ētiskā hakera” līdz drošības inženierim, piedāvājot daudzsološu karjeras ceļu kādam, kurš vēlas iekļūt šajā mūžzaļajā jomā un turēties pie tās.