Jauns likums globālo klimata pārmaiņu ierobežošanai

Eiropas zaļais kurss - klimata pārmaiņas un jauni likumi

Zemes atmosfēras vidējā temperatūra arvien turpina pieaugt, un šis faktors būtiski ietekmē gan vidi, gan sabiedrību. Eiropas un visas pasaules nākotne ir atkarīga no planētas veselības, tādēļ jau šobrīd klimata un vides problēmas pieprasa ātru reakciju un risinājumus.

Pagājuši pieci gadi kopš 2015. gada 12. decembra, kad ANO Klimata pārmaiņu konferences 21. sesijā (COP21) Parīzē tika panākta vienošanās aizstāt Kioto protokolu ar jaunu globālo nolīgumu klimata pārmaiņu jomā. Parīzes nolīgums, kas tika parakstīts 2016. gada 22. aprīlī, paredz ierobežot globālo sasilšanu zem 2°C robežvērtības (globālās vidējās temperatūras pieaugums salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni) un tiekties to ierobežot līdz 1,5 °C atzīmei. Lai iegrožotu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, pasaules valstīm ir strauji jāsamazina cilvēka saimnieciskās darbības izraisītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

Eiropas zaļais kurss jeb izaugsmes stratēģija

Lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu un izveidotu klimatneitrālu Eiropas Savienību (ES) atbilstoši ES starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, 2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu. Dēvēts arī par izaugsmes stratēģiju, Eiropas zaļais kurss ietver mērķi pārveidot ES par klimatneitrālu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Iepriekš ES apņemšanās Parīzes nolīguma ietvaros paredzēja laikposmā līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, taču Zaļā kursa ietvaros šis mērķis tika palielināts vispirms līdz 50%, lai tādējādi līdz gadsimta vidum ES spētu kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu. Līdztekus ar Zaļo kursu ES ir izvirzījusi arī starptautisku mērķi – uzņemties vadošo lomu globālajā cīņā par klimata pārmaiņu nelabvēlīgo seku ierobežošanu.

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šo ambiciozo plānu ir nosaukusi par Eiropas “cilvēks uz Mēness” mirkli. Eiropas zaļā kursa stratēģija ietver vairāk nekā 50 dažādas likumdošanas iniciatīvas, un turpmāk gandrīz katrs nozīmīgais Eiropas ekonomikas aspekts – no enerģijas ražošanas līdz pārtikas patēriņam, no transporta līdz ražošanai un celtniecībai – tiks pārskatīts, raugoties no vides ietekmes un ilgtspējas skatupunkta. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels uzrunā Eiropas Parlamentā 2020. gada maijā uzsvēra, ka pārejā uz klimatneitrālu ES būtisks aspekts būs arī atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes.

Jaunais Eiropas Klimata akts

Eiropas Savienība jau šobrīd ir pieņēmusi stingrus, vērienīgus likumus un citus tiesību aktus klimata jomā un sākusi pārveidot ekonomiku atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Tomēr, lai politiskās apņemšanās kļūtu par dalībvalstīm saistošu juridisko pienākumu, Eiropas Parlamenta deputāti 2020. gada 7. oktobrī atbalstīja jauno Eiropas Klimata aktu, ierosinot arī citos tiesību aktos ieviest ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķi un izveidot šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo satvaru. Tas nozīmē, ka EK ar Eiropas Klimata aktu padara juridiski saistošu klimatneitralitātes mērķi visām ES institūcijām un dalībvalstīm, nosakot tām pienākumus ES un valsts līmenī veikt nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ievērojot taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.

Eiropas Klimata akta mērķis ir noteikt ES klimata politikas ilgtermiņa virzienus, papildinot pašreizējās ES rīcībpolitikas satvaru, lai sniegtu skaidrību kā Eiropas iedzīvotājiem, tā uzņēmumiem par ES iecerēm, nodrošināt paredzamību, pārredzamību un pārskatatbildību, bez kā šī kolektīvā pārveide nebūs iespējama. Investori un citi ekonomikas dalībnieki tādējādi gūs pārliecību, ka izvirzītie mērķi pārejai uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniski. Likums ietver arī pasākumus, kas ļaus sekot līdzi dalībvalstu progresam, un paredz iespēju tos pielāgot atbilstoši sociālajai un ekonomiskajai realitātei, piemēram, ir noteiktas tiesības EK līdz 2023. gada septembrim un ik pēc pieciem gadiem pārbaudīt katras dalībvalsts progresu attiecībā uz klimata mērķu sasniegšanu. Tas ietver arī regulārus Eiropas Vides aģentūras ziņojumus un jaunus pētījumus par klimata pārmaiņām un to ietekmi.

Klimata akts ietver arī konkrētus nepieciešamos soļus un mērķrādītājus, piemēram, Eiropadome šā gada oktobrī apstiprināja EK ierosinājumu būtiski paaugstināt ES 2030. gada mērķi: pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu, noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķi vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu šo jauno, vērienīgo 2030. gada mērķrādītāju, EK līdz 2021. gada jūnijam ierosinās izskatīt:

  • Kopīgo centienu regulu;
  • Energoefektivitātes direktīvu;
  • Atjaunojamo energoresursu direktīvu;
  • Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu;
  • CO2 emisijas standartus vieglajiem automobiļiem un furgoniem;
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulu.

Klimata aktā ietvertos mērķus palīdzēs sasniegt arī citas Eiropas zaļā kursa ietvaros topošās iniciatīvas, piemēram, priekšlikums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu atsevišķām nozarēm, jauna ES pielāgošanās stratēģija un Eiropas Klimata pakts. Jānorāda, ka kopš 1990. gada Eiropas Savienībā CO2 emisijas ir samazinājušās par 24%, vienlaikus šajā pašā periodā ekonomika ir pieaugusi par 61%. Aprēķini liecina, ka ES, lai sasniegtu emisiju nulles līmeni, būs jāsamazina CO2 emisiju apjoms gadā par 107 miljoniem tonnu.

Plānots, ka līdz 2021. gada jūnijam EK pārskatīs un vajadzības gadījumā ierosinās pārskatīt visus attiecīgos politikas instrumentus, lai panāktu papildu emisiju samazinājumu līdz 2030. gadam. Savukārt, lai novērtētu progresu un nodrošinātu prognozējamību, plānots pieņemt ES mēroga 2030.–2050. gada SEG samazināšanas plānu.

Eiropas Klimata akta komponenti:

  • likumā ir iestrādāts ES iestādēm un valstu valdībām juridiski saistošs ES mēroga mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;
  • prognozējama uzņēmējdarbības vide, kas nāks par labu rūpniecībai un investoriem; izklāstīta emisiju samazināšanas gaita 2030.–2050. gada periodā, nosakot, kas noteiktos termiņos ir jāpaveic;
  • process, ar ko Klimata aktā iekļaus atjaunināto 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju;
  • neatpalicības nodrošināšanas mehānisms; te var minēt regulārus progresa ziņojumus un rīkus, ko izmantos, ja kāds atpaliks no nospraustā ceļa;
  • tiekšanās uz taisnīgu un pārtikušu sabiedrību, kuras pamatā ir moderna, resursefektīva un konkurētspējīga ekonomika;
  • atkārtota pievēršanās tam, kā labāk pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, lai stiprinātu Eiropas noturību, tostarp mazaizsargātajās kopienās.

Izaicinājums ne tikai Eiropai, bet arī Latvijai

Ne visi ir pārliecināti, ka ar Eiropas ambiciozajiem plāniem klimata jomā būs pietiekami, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteikto mērķi ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu. Klimata mērķu sasniegšanā būs jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm, jo īpaši enerģētikas, lauksaimniecības, transporta un rūpniecības sektoriem. Ambiciozie mērķi prasīs arī ievērojamas investīcijas. Prognozes liecina – lai sasniegtu pašreizējos mērķus klimata un enerģētikas jomās, laikposmā līdz 2030. gadam ik gadu būs nepieciešami papildu 260 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka pakāpeniski tiks pārtraukts atbalsts un subsīdijas fosilā kurināmā segmentā, tās pārvirzot ekonomikā, kas veicina jauno mērķu sasniegšanu. Par Zaļo kursu atbildīgais EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss norādījis: “Ja mēs ieguldām simtiem miljonu eiro mūsu ekonomikas glābšanā no Covid-19 pandēmijas, tad mums šī nauda nav jātērē vecajai ekonomikai. Mums ir jāvirza sabiedrība uz tīrāku un veselīgāku nākotni, uz ko mūsu bērni varēs raudzīties ar cerībām, nevis ar bailēm.”

Pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību ir iespēja veidot labāku nākotni mums visiem. Tas ir stāsts par to, kā mēs ražojam, patērējam, pārvietojamies, sildām un dzesējam savas mājas, strādājam un dzīvojam kopā. Tomēr smagākais darbs vēl ir tikai priekšā, un tas sāksies jau pēc Eiropas Klimata akta apstiprināšanas. Svarīgi, lai arī nākamie soļi un kompromisi mūs tuvinātu izvirzītajiem klimatneitralitātes mērķiem – tas būs izaicinājums ne tikai Eiropā, bet arī tepat Latvijā.

Autors: Edgars Korsaks-Mills, publikācija žurnālā “Enerģija un Pasaule” Decembris | Janvāris, Nr. 6/125, 2020

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on whatsapp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Datuve.lv – IT un Tehnoloģiju ziņas || Copyright © 2004-2020 || Kontaktinformācija: info@datuve.lv  || Contact Us