Atsevišķu politiķu un „ekspertu” paziņojumi par „TV signāla problēmām pierobežā”, kā rezultātā daudzviet Latgalē iedzīvotāji referendumā nobalsoja „par” otru valsts valodu, ir absolūti meli un izmisīga vainīgo meklēšana ne tajā adresē, kur vainīgais patiešām atrodas.

Lattelecom, kam valdība uzticējusi realizēt ciparu TV apraides nodrošināšanu un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas izbūvēja ciparu TV apraides infrastruktūru visā valsts teritorijā, ar pilnu atbildību var apgalvot, ka nacionālās apraides jeb bezmaksas TV programmas (LTV1, LTV7, TV3 un LNT) ir uztveramas 99,6% Latvijas teritorijas jeb 99.99% Latvijas mājsaimniecību, ja vien tās lieto atbilstošas gala iekārtas un vēlas šīs programmas skatīties.

Analogajā apraidē nacionālo TV kanālu signāla pārklājums bija vidēji par 20% mazāks un pierobežā cilvēki vispār nevarēja uztvert nacionālo kanālus. Tagad tāda iespēja ir nodrošināta, un apgalvojumi, ka pierobežā signāla nav un tādēļ iedzīvotājiem liegta Latvijas TV kanālu skatīšanās, neatbilst patiesībai. Lattelecom aicina politiķus pārtraukt sabiedrības maldināšanu par situāciju ar ciparu TV apraides pieejamību, un beidzot valstiski pievērsties nacionālās informatīvās telpas stiprināšanai, atvēlot sabiedriskā pasūtījuma naudu skatītājiem vajadzīga un pievilcīga satura ražošanai, lai iedzīvotājiem ne tikai pierobežā, bet arī pārējā valsts teritorijā un ārpus tās, būtu interese skatīties Latvijas nacionālās programmas, nevis Krievijas, ASV vai Brazīlijas produkciju.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta norāda, ka tehniskā infrastruktūra izbūvēta tā, lai programmas apraide tiktu nodrošināta 99% Latvijas teritorijas. LVRTC nodrošināto, normatīvajiem aktiem atbilstošo pārklājumu regulārajās pārklājuma pārbaudēs daudzviet Latvijā, tostarp Latgalē, apliecina gan LVRTC speciālistu veiktie mērījumi, gan arī valsts akciju sabiedrības „Elektroniskie sakari” neatkarīgi veiktie mērījumi. Tāpat LVRTC norāda, ka elementāri fizikas likumi noteic to, ka Latvijas pierobežā, protams, ir uztveramas Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un arī Krievijas programmas, tāpat kā kaimiņvalstu pierobežas iedzīvotāji var uztvert Latvijas nacionālo programmu pārraidi.

„Apraides signāla pieejamība noteikti nav iemesls nacionālās informatīvās telpas problēmām pierobežā. Problēmas ir sociālas, finansiālas un subjektīvas – tās saistītas ar cilvēku individuālo izvēli, taču par šo problēmu risināšanu atbildība ir jāuzņemas valstij un politiķiem, kas pēdējo 20 gadu laikā neko nav darījuši, lai stiprinātu nacionālo informatīvo telpu un padarītu to saturiski saistošu Latvijas sabiedrībai,” norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lattelecom uzskata, ka situāciju vēl kritiskāku padarīs Zviedrijas koncerna MTG šobrīd lobētie grozījumi likumā, kas paredz samaksas prasīšanu no iedzīvotājiem par kanāliem TV3 un LNT. Tādā gadījumā paliks vēl mazāk to iedzīvotāju, kas patiešām skatīsies nacionālos kanālus, tādēļ valstij beidzot būtu jāpauž aktīva pozīcija un jāsāk veidot nacionālā informatīvā telpa, nevis jāatstāj tā pašplūsmā, kas arī novedis pie attiecīgiem referenduma rezultātiem Latgalē. Tāpat ir atbildīgi jāizvērtē iecerētā TV3 un LNT apvienošanās darījuma negatīvās sekas – šāda mediju koncentrācija rada vēl papildus riskus nacionālās informatīvās telpas sašaurināšanai.

Pārejas sākumā Lattelecom bija viens no pirmajiem, kas valdībai un sabiedrībai norādīja, ka maznodrošinātajiem iedzīvotājiem varētu būt problēmas ar dekoderu iegādi, un aicināja valdību risināt šo problēmu. Lattelecom arī no savas puses piedāvāja valdībai risinājumu. Lattelecom pauda gatavību subsidēt dekoderus maznodrošinātajiem (līdz pat 70 000), ja frekvenču lietošanas termiņš tiktu pagarināts, diemžēl šis racionālais priekšlikums toreiz netika pat izskatīts.

Lattelecom no savas puses ir darījis visu iespējamo, lai vismaz daļai mazturīgo atvieglotu šo pārejas procesu – uzņēmums bez maksas nodrošināja dekoderus un antenas vairāk nekā 150 veco ļaužu pansionātiem visā Latvijā, savukārt iesaistoties Lattelecom darbiniekiem un uzņēmuma sadarbības partneriem, ar dekoderiem un antenām tika aprīkotas 30 lielākās Latvijas slimnīcas. Tāpat arī tika izveidots dekodera nomas pakalpojumu, lai iedzīvotāji par nelielu ikmēneša samaksu varētu saņemt dekoderu un turpināt televīzijas skatīšanos.