Datortomogrāfija baroka laika skulptūrām

17./18. gadsimta mijā izgatavotām koka skulptūrām pirmo reizi tiek veikta datortomogrāfija. Tās ir valsts nozīmes aizsargājamie mākslas pieminekļi, un izmeklējumi ir daļa no skulptūru izpētes, lai iegūtu iespējami pilnīgāku informāciju par to stāvokli pirms restaurācijas. 

Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā uz datortomogrāfijas izmeklējumu galda saudzīgi noguldīta krustā sista cilvēka koka skulptūra. Tas ir viens no diviem Kandavas luterāņu baznīcas «Ļaundariem». «Ļaundari» ir daļa no skulptūru grupas «Golgāta», kas reiz rotāja baznīcu. 18. gadsimta pirmajā pusē baznīcā izcēlās postošs ugunsgrēks, kurā aizgāja bojā daudz vērtību, bet abiem «Ļaundariem» izdevās paglābties. Pēcāk tie ilgus gadus baznīcā tika uzglabāti bez īsta pielietojuma. Kandavas vēsturniecei Aksildai Petrevicai, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālistiem un draudzei satraucoties par unikālo baroka skulptūru stāvokli, pagājušā gadā tika izlemts sākt to saglabāšanu.

Datortomogrāfija un tās nozīme skulptūru stāvokļa noteikšanā

Polihromā koka skulptūru izpēti uzņēmās veikt Anna Kozorovicka. Līdz ar ķīmiskām analīzēm, apdares slāņu un koka pamatnes mikroskopisko izpēti, fotografēšanu ultravioletajā un infrasarkanajā starojumā, restauratore izlēma veikt arī datortomogrāfiju, kas Latvijā nav izplatīta prakse. «Mani interesē, kā skulptūra uzbūvēta, kādi stiprinājumi lietoti, kāda ir koka pamatnes struktūra un koksnes stāvoklis, cik dziļi ir ķirmju radītie bojājumi. Datortomogrāfijas izmeklējumu attēli to parāda. Lai gan visos gadījumos tas nav nepieciešams, pilnīgākai restaurējamā objekta izpētei informatīvi ir ļoti vērtīgi veikt datortomogrāfiju,» viņa atklāj. Skulptūru izpēti finansē Valsts kultūrkapitāla fonds. Restauratore plāno ar savu pieredzi iepazīstināt kolēģus, mudinot arī viņus aktīvāk izmantot mūsdienīgas diagnostikas metodes.  

Skulptūru izpēti veic RTU MTAF profesors Aldis Balodis un pētnieks Hermanis Sorokins. «Šī ir pirmā reize, kad veicam izmeklējumus vēsturiskām skulptūrām. Datortomogrāfijas griezumu attēlus iegūstam ar iekārtu, kas paredzēta cilvēku izmeklēšanai. Koka struktūra ir ļoti pateicīga, lai tās izpētei varētu izmantot režīmu, kas tiek izmantots plaušu datortomogrāfijai,» stāsta profesors. Skulptūra izmeklējuma laikā tiek «sagriezta» 1,5 mm plānās «šķēlītēs», sniedzot detalizētu informāciju par koka stāvokli, plaisām, spraugām, koksngraužu ejām, naglām. Apstrādājot informāciju, tiek izveidoti arī skulptūru detaļu trīsdimensiju attēli. «Mans pirmais atklājums bija, ka skulptūra pārklāta ar svinu saturošu krāsu, kam rentgenstaru blīvums ir tāds pats kā naglai. No datorapstrādes viedokļa tas ir izaicinoši – pārklājums it kā ieslēpj visu sevī. Vienlaikus šāda izpēte ļauj mums, zinātniekiem, iegūt arvien jaunas zināšanas un atklāt nozares, kam varam palīdzēt attīstīties, izmantojot mūsu zināšanas un metodes,» iepriecināts ir A. Balodis. 

Foto: Artis Mihailovs, Mārtiņš Strazdiņš

Saistītie raksti:

Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on linkedin
LinkedIn
Share on whatsapp
WhatsApp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *