Kā viltus profili pastāvīgi manipulē ar to, ko redzam sociālajos medijos

Sociālo mediju platformas, piemēram, Facebook, Twitter un Instagram, iesākumā bija paredzētas saziņai ar draugiem un ģimeni. Taču mūsdienās, kā zināms, šie sociālie plašsaziņas līdzekļi arvien vairāk šķeļ sabiedrību.

Gandrīz katrs ir dzirdējis, ka hakeri un pat citu valstu valdības izmanto sociālos medijus, lai manipulētu ar sabiedrību. Rodas jautājums, kā to var panākt? Datorzinātņu profesore Jeanna Matthews, kura pēta sociālos medijus un drošību tajos, skaidro un piedāvā dažas idejas, kā to ir iespējams panākt.

Robotprogrammatūras un “zeķu lelles”

Sociālo mediju platformas piedāvā ziņas ne tikai no kontiem, kuriem sekojam. Tiek izmantoti dažādi algoritmi, lai jaunumu plūsmā parādītos ziņas, kas daļēji balstītas uz “like” un “share” klikšķiem.

Ziņas tiek parādītas dažiem lietotājiem, un jo vairāk šie cilvēki reaģē – pozitīvi vai negatīvi -, jo vairāk tās tiek piedāvātas arī citiem. Diemžēl meli un ekstrēms saturs bieži izraisa vairāk reakcijas, tādēļ tas izplatās ātri un plaši.

Bet kurš tad spiež šos “like” un “share”? Bieži vien tā ir kontu armija, ko sauc par robotprogrammatūrām, kas nemaz nav reāli cilvēki. Patiesībā tos kontrolē hakeri, bieži vien otrā pasaules malā. Piemēram, pētnieki ir ziņojuši, ka vairāk nekā puse no Twitter kontiem, kas apspriež COVID-19, ir robotprogrammatūras.

Sociālo mediju pētniece J.Matthews ir redzējusi tūkstošiem kontu, zem kuriem ir pilnīgi vienāds “like” saturs. Ir arī neskaitāmi konti, no kuriem tiek publicēts simtiem ziņu dienā – daudz vairāk, nekā to cilvēks spētu. Vai arī patriotiska Amerikas karavīra sieva no Floridas, kura dalās ar ziņām par Lielbritānijas imigrantiem, bet kuras konta vēsture liecina par to, ka iepriekš saturs bijis publicēts ukraiņu valodā.

Šādus viltus kontus dēvē par “zeķu lellēm” (angļu: sock puppets) – tie liecina par slēptu roku, kas runā caur citu identitāti. Daudzos gadījumos šo maldināšanu var viegli atklāt, apskatot konta vēsturi. Bet dažos gadījumos šādu kontu izveidē tiek ieguldīts ļoti daudz, tādēļ tie šķiet īsti.

Piemēram, Jenna Abrams konts ar 70 000 sekotājiem, tika citēts pat tādos plašsaziņas līdzekļos kā The New York Times, bet patiesībā tas bija viltus profils, kuru kontrolēja Internet Research Agency, kas ir Krievijas valdības finansēts “trollis nevis dzīvs cilvēks (trollis – interneta slengā ir persona, kas sēj nesaskaņas internetā, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus tiešsaistes sarunā ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus atbildēt emocionāli vai citādi traucēt normālu diskusiju).

Haosa sēšana

Troļļiem bieži vien nerūp pati problēma, cik viņiem rūp sabiedrības šķelšana un neuzticības radīšana. Piemēram, pētnieki 2018. gadā secināja, ka dažus no visietekmīgākajiem kontiem, piemēram, Black Lives Matter un Blue Lives Matter, kontrolēja troļļu fermas.

Interneta troļļi vēlas iedrošināt ticēt, ka tāda patiesība vairs neeksistē. Sadalīt sabiedrību, sēt neuzticību ikvienam, kas varētu kalpot par līderi vai uzticamu balsi, demoralizēt un sajaukt prātu. Katra no tām ir postoša uzbrukuma stratēģija.

Protams, mums var likties, ka esam pietiekami gudri, lai, uzņemot informāciju, atpazītu melus no patiesības. Tomēr, redzot ziņu, kas patīk tūkstošiem cilvēku, šķiet, ka tā ir īsta. Mūsu viedokli ietekmē, gan sociālo mediju plūsmas, kuras redzam, gan draugu un ģimenes viedoklis, kurus arī ir ietekmējušas šīs ziņas.

Šādā veidā tiek smalki manipulēts ar visu sabiedrību, liekot uzskatīt, ka tā atrodas daudzu jautājumu pretējās pusēs.

Sociālo platformu pretestība ir bijusi visai lēna. Diemžēl dezinformācija veicina šo platformu biežu izmantošanu, tādēļ tas nāk par labu biznesam.

Turklāt bezdarbība bieži tiek pamatota ar bažām par vārda brīvību. Taču vai vārda brīvība ietver tiesības izveidot 100 000 viltus kontu ar skaidru mērķi izplatīt melus, sašķeltību un haosu?

Pārņemt kontroli

Ko var darīt lietas labā? Vienmēr vajadzētu pārbaudīt lasītā un pārsūtītā satura avotus un datumus, taču ar veselā saprāta mediju lietotprasmes jautājumiem vien nepietiek.

Pirmkārt, izmantojiet sociālos medijus apzināti.

Otrkārt, spiediet sociālo mediju platformas noņemt kontus ar skaidrām automatizācijas pazīmēm. Lūdziet lielāku pārredzamību attiecībā uz to, kā posti tiek reklamēti un kas ievieto reklāmas. Piemēram, par Facebook ziņu plūsmu var sūdzēties šajā saitē.

Treškārt, apzinieties troļļu iecienītās problēmas un izturieties pret tām skeptiski.

Un vissvarīgākais – izmantojiet sociālos medijus taupīgi. Ieguldiet vairāk laika reālās sarunās, klausieties reālos cilvēkos, reālos stāstos un patiesos viedokļos.

Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on linkedin
LinkedIn
Share on whatsapp
WhatsApp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *