Microsoft – liels monopola spēlētājs Latvijā

MS

Droši vien, ka daudzi, kuri kaut nedaudz seko līdz politiskajiem procesiem un diskusijām Latvijā, ir lasījuši vai dzirdējuši, ka ir uzjundīta tēma par Microsoft ietekmi informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jomā valsts pārvaldē. Runa ir par izdevumiem Microsoft programmatūras iegādei, salīdzinot ar alternatīviem – bezmaksas – variantiem. Šajā rakstā mēģināšu aplūkot šo tēmu nedaudz plašāk, tajā pašā laikā cenšoties norobežoties no politiskajām diskusijām.

Sākšu ar to, ka neesmu izteikts Microsoft nīdējs vai oponents, vēlos tikai nedaudz aprunāt ievadā minēto situāciju. Pasaulē vairāk kā 90% lietotāju lietotāju izmanto Microsoft programmatūru, atlikušos 10% sastāda Mac un Linux lietotāji. Pieļauju, ka ļoti līdzīga statistika ir arī Latvijā.

Šobrīd, ieskatoties interneta veikalos, varam redzēt: licencētā Microsoft 10 operētājsistēma maksā vidēji ap 200 eiro, bet otrs izplatītākais produkts – Microsoft Office 2016 – maksā no 125 eiro.

Ir arī alternatīvie varianti, kuri ir pieejami bez maksas, piemēram: operētājsistēma Linux, kā arī Open Office, kurš ir alternatīvs variants Microsoft Office programmatūrai. Līdz ar to rodas jautājums: kāpēc tomēr ir jāmaksā, ja līdzīgu preci var iegūt par velti?

Valstiskajā līmenī Microsoft lobijs sākas jau no pašiem pamatiem – visa mācību programma “Lietišķajā informātikā” ir taisīta uz Microsoft produktu bāzes, visi eksāmeni un uzdevumi ir pielāgoti konkrēti Microsoft produkcijai. Tas nozīmē to, ka jau no sākumskolas vecuma bērniem tiek mācīts darboties tikai ar Microsoft produktiem un nevis ar kādiem bezmaksas produktiem, kas principā spēj nodrošināt tādas pašas funkcijas.

Tas nozīmē arī to, ka vēlāk arī darba devēji no pretendentiem pieprasa zināšanas tieši par Microsoft programmatūrām. Izrietot no tā, visai loģiski ir tas, ka lielākā daļa visu biroja darbs tiek balstīts uz Microsoft programmatūru un zināšanām par to – sekretāres, lietvedes, grāmatveži, skolotāji un ļoti daudz citu profesiju jau no pirmsākumiem tiek “pieradināt” pie Microsoft.

Tā kā pašam personīgi ir pieredze darbā ar Linux un Open Office, varu visai droši apgalvot: nereti bezmaksas programmatūra ir pat vieglāka un saprotamāka nekā Microsoft izstrādātās. Linux nav piestūķēts ar dažādiem lielākajai daļai cilvēku nevajadzīgiem un neizmantotiem rīkiem, kuri ir Microsoft programmu paketēs. Savukārt Open Office ir stipri līdzīgs Microsoft Office – tekstu ievadīšanai un apstrādei, tāpat arī tabulām un prezentācijām.

Microsoft pakalpojumi valstij izmaksā lielu naudas summu – sākot ar skolām un beidzot ar valsts pārvaldi. Izdevīgāk būtu pāriet uz minētajiem alternatīvajiem variantiem, bet, acīmredzot, ir kāds iekšējais šķērslis, par kuru skaļi netiek runāts un diskutēts… Turklāt sabiedrībā nekas nemainīsies, kamēr vispasaules interneta vietnēs būs pieejamas pirātiskās Microsoft programmatūras versijas.

Kādā no nākamajiem rakstiem aplūkošu sīkāk Microsoft un bezmaksas programmatūras konkurētspēju.