“Spama krusttēva” nedienas

Pēc vairāk kā 2 gadu ilgušās tiesvedības pret Elanu Ralski (Alan Ralsky), pašpasludināto “spama krusttēvu”, 23. novembrī beidzot tika pasludināts spriedums lietā par 2,6 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu ar surogātpasta vēstuļu palīdzību, piespriežot Ralskim 4 gadu ieslodzījumu ar krāpšanā iegūto līdzekļu konfiskāciju.

Šī gada jūnijā Mičiganas šata Detroitas apgabaltiesa atzina Alenu Ralski un viņa audžudēlu par vainīgiem vērienīgā krāpšanās lietā, un nu arī leģendārais “spama krusttēvs” beidzot ir aiz restēm. Savu bēdīgo “pasaules lielākā spamera” slavu viņš ir izpelnījies vairāku gadu laikā, taču konkrētā lieta bija saistīta ar globāla mēroga krāpšanu laika periodā no 2004. gada janvārim līdz 2005. gada decembrim, kuras rezultātā Ralskis un viņa uzņēmums ieguva 2,6 miljonu ASV dolāru lielu peļņu. Un tikai pēc vairāk kā divu gadu ilgas izmeklēšanas valdība beidzot bija apkopojusi pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu tiesvedību pret Ralski.

Saskaņā ar tiesas materiāliem Ralskis izmantoja surogātpasta vēstules, lai “gremdētu” vai “uzpūstu” vērtību Ķīnas iedzīvotājiem piederošo ASV uzņēmumu akcijām. Nepatiesas vai maldinošas informācijas e-pasta ziņojumu nosūtīšanai tika izmantota programmatūra un citi līdzekļi, kas apgrūtina ziņojumu izsekošanu, piemēram, viltotas galvenes, starpniekdatori (jeb botnets) un ar maldinošu informāciju reģistrētas tīmekļa vietnes.

Ar savām “spamera” gaitām Ralskis ir nodrošinājis sev vietu interneta vēsturē – viņš, starp citu, esot bijis pirmais interneta krāpnieks, kas sācis šiem nolūkiem izmantot stapniekdatorus, pārvēršot “spamu” no maza līmeņa blēdīšanās uz globāla mēroga krāpšanos.

“Aplūkojot vius pierādījumus, rodas priekšstats, ka Ralskis patiesi ir viens no galvenajiem modernā surogātpasta radītājiem,” saka Henrijs Sterns (Henry Stern), Cisco Systems galvenais drošības speciālists. “Taču arī mums ir panākumi surogātpasta samazināšanā un ierobežošanā, kuras galvenais risinājums ir surogātpasta izmaksu palielināšana. 1999. gadā surogātpastu varēja nosūtīt salīdzinoši vienkārši un brīvi, taču šodien ir jāmaksā par starpniekdatoriem un citiem rīkiem. Palielinot krāpnieku izmaksas, mēs padarām šo “arodu” mazāk izdevīgu. Un jo neizdevīgāks tas ir, jo tas rada mazāk problēmu mums visiem.”

Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on linkedin
LinkedIn
Share on whatsapp
WhatsApp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *