Saules aktivitāte mazinās; vai Zemei draud sasalšana?

Par spīti globālās sasilšanas draudiem, pēdējā laikā ideja par globālo sasalšanu kļūst aizvien spēcīgāka un pamatotāka. Saule – mūsu planētas lielākais enerģijas avots – pēdējo mēnesi aizvadījusi mierīgāk nekā 100 iepriekšējos gadus. Uz dzeltenīgi oranžās lodes jau mēneša garumā nav novēroti nekādi uzliesmojumi, kas ir pretēji ierastajam.

Kad Saules aktivitāte ir normālā līmenī, dažādi uzliesmojumi novērojami apmēram 100 reizes mēnesī; ik 11 gadus zvaigznes aktivitāte nokrītas līdz ļoti zemam rādītājam, taču mēnesi ilga klusēšana un pirms tam 7 mēnešus ilgusi „slinkošana” (vidēji 3 uzliesmojumi mēnesī) ir slikta zīme. Šāda neaktivitāte pēc zinātnieku domām ir biedējoša, jo, lai arī saule atrodas miljonu kilometru attālumā, tās ietekme uz Zemi ir nenoliedzama. Līdz šim pēdējā reize, kad Saule izrādījusies tik mazaktīva, bija 1913. gadā, taču toreiz tā neizraisīja nekādus postījumus uz Zemes.

[img]/images/upload/solar activity.png[/img]
Kā tas ietekmē mūs? Pēdējās tūkstošgades laikā ir bijušas trīs reizes, kad Saules aktivitātes (vai precīzāk, neaktivitātes) dēļ uz Zemes strauji atdzisusi temperatūra un iestājies kas līdzīgs ledus laikmetam. Tā rezultātā vasaras saīsinājās, augu produktivitāte zuda un bada ciešana kļuva aizvien izplatītāka. Šobrīd pat skeptiskākie zinātnieki neatļaujas apgalvot, ka šāds scenārijs, kāds pēdējo reizi Zemi piemeklēja 18. gadsimtā, neatkārtosies.

Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on linkedin
LinkedIn
Share on whatsapp
WhatsApp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *