Pirmo reizi zinātniekiem izdevies saglabāt attēlu vienā fotonā bez informācijas zudumiem. Īsi pēc tam izdevās arī nokopēt datus no fotona un attēlu attēlot. Pēc izstrādātāju grupas sacītā, tas paver iespējas optiskajai buferizācijai un runājot par ilgtermiņa nozīmi, uz gaismas bāzētu informācijas saglabāšanu. Optiskajai buferizācijai varētu būt liela nozīme komunikācijā, konvertējot optisko signālu uz elektronisko.

Iztrādātāju komandas līderis John Howell sacīja, ka tas varētu izklausīties neticami – tā vietā, lai saglabātu vieniniekus un nulītes, mēs saglabājam attēlu. Attēla noķeršana notiek līdzīgi tam, kā to dara fotoaparāts, tikai pēc tam fotons nokļūst četru collu lielā kamerā, kas pildīta ar cēzija gāzi, kuras temperatūra ir 100°C – tas nepieciešams fotona ātruma samazināšanai. Jaunais gaismas ātruma samazināšanas paņēmiens dod iespēju saglabāt tūkstošiem informācijas vienību vienā šūnā bez informācijas zudumiem.

Paralēlās informācijas daudzums kas tiek nosūtīts kā attēls vienā brīdī, ir nenormāli liels, ja salīdzina ar pašreizējiem sasniegumiem šajā jomā. Izdarīt šo un saglabāt signāla integritāti ir liels sasniegums. Nākamais izstrādātāju mēķis ir saglabāt fotonu bezgalīgi ilgi, iespējams, tas varētu novest līdz jaunam datu glabāšanas veidam.

Avots: theregister.co.uk