Atklāts sena datora noslēpums

Pētnieki ir [url=http://www.nytimes.com/2006/11/29/science/30computecnd.html?_r=1&hp&ex=1164862800&en=d7d28d698786f28d&ei=5094&partner=homepage&oref=slogin]izpētījuši[/url] senu ierīci, kuru var uzskatīt par pirmo datoru. Aptuveni pirms gadsimta tā tika atrasta Grieķijas piekrastē senas kuģu avārijas vietā. Zinātnieki ir vienisprātis, ka šī ierīce ir paredzēta astronomiskiem aprēķiniem; precīzāk – Mēness fāžu un planētu kustības aprēķināšanai. Ierīce ir radīta otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras.

Nesen ierīce tikusi pētīta ar augstas izšķirtspējas fotokameru un trīsdimensiju rentgentomogrāfijas palīdzību. Anglijas, Grieķijas un ASV zinātnieku komanda atšifrēja uz aparāta redzamos uzrakstus un izpētīja zobratu mehānisma darbības principu. Speciālistus pārsteidza senajam laikam neraksturīgais tehniskās izpildes līmenis.

[img]/images/upload/1stCom.jpg[/img]
[i]Pa kreisi – pati ierīce, pa labi – tās rekonstrukcija.[/i]
[url=http://graphics8.nytimes.com/images/2006/11/29/science/29comput650.jpg]Lielāka bilde[/url]

Kā izrādās, uzraksti ir saistīti ar Saules un Mēness kustībām, bet zobrati demostrēja Zemes pavadoņa kustības nevienmērīgumu, kā to paredz [url=http://en.wikipedia.org/wiki/Hipparchus_%28astronomer%29]Hipparha[/url] teorija. Tika noteikts arī precīzāks ierīces radīšanas gadskaitlis: tā tika izveidota laikposmā starp 150. un 100. g. p.m.ē., bet romiešu kuģis, kur atradās minētā ierīce, cieta kuģu avārijā ap 65. g. p.m.ē.

Pamatā ierīce kalpoja lauksaimnieciskiem mērķiem: sējumu laiku aprēķins, kā arī kādu reliģisko svētku precīza datuma noteikšanai. Ierīce sastāvēja no 30 vai, visdrīzāk, pat no 37 bronzas zobratiem. Zinātnieki apgalvo, ka citas tikpat sarežģītas ierīces cilvēce sāka būvēt tikai gadsimtu vēlāk.

Avots: [url=http://science.compulenta.ru/297305/]Compulenta[/url]

Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on linkedin
LinkedIn
Share on whatsapp
WhatsApp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *