Zeme droši vien skatās uz citām planētām ar skaudīgu skatienu, tiklīdz izdzird kaut ko par pavadoņiem, jo tai, diemžēl, ir tikai viens pavadonis. Tomēr situācija nav tā pati trakākā, jo, piemēram, Merkuram nav vispār neviena pavadoņa. Lai gan Mēness vientuļi riņko ap mūsu planētu, tā diametrs ir viena ceturtdaļa no Zemes diametra, un tas ar savu gravitāciju ir vainojams pie mūsu planētas bēgumiem un paisumiem. Mēness nav nosaukts par godu nevienam no grieķu vai romiešu dieviem, tā vārds latīniski ir [i]Luna[/i]. Bet pavadoņa vārds pilnīgi bez nozīmes nav, jo angļu vārds [i]moon[/i] nāk no ģermāņu valodas, tas savukārt noved pie latīņu vārda [i]mesis[/i] un tālāk pie zilbes [i]me[/i], kuru izmantoja vārdos, kas saistīti ar laiku.
Avoti: [url=http://www.nasa.gov]NASA[/url], [url=http://en.wikipedia.org]Wikipedia[/url].