Mobilais tālrunis – iespēja zvanīt no jebkuras vietas, kur pieejams tīkla pārklājums. Viedais tālrunis – mobilais tālrunis, kas nodrošina ne tikai balss pakalpojumus, bet arī piekļuvi tīmeklim un tīmekļa aplikāciju izmantošanu kā e-pasts u.c. Planšetdators – mazs, ērts dators, parasti ar skārienjūtīgu ekrānu un QWERTY tastatūru. Mūzikas atskaņotājs – atskaņo dažāda formāta digitālo mūziku. Kompass – virziena rādītājs, orientieris uz planētas Zeme. Termometrs – norāda gaisa temperatūru. Medicīniskais termometrs – norāda cilvēka ķermeņa temperatūru. Pulkstenis – norāda laiku. Norēķinu karte – digitālā nauda u.t.t. Kāpēc šo visu neapvienot vienā ierīcē, kuras nosaukums būtu E-ierīce jeb “Ierīce”?
Tā kā laika mašīna nav izgudrota, nevar spriest, kāda būs šī ierīce, ja tāda būs. Bet, visticamāk, šāda ierīce būs. Jau mūsdienās redzam, kā tehnoloģiju ražotāji mēģina apvienot visu vienā. Ne tikai tādēļ, ka ražotāji tā grib, bet ir pieprasījums pēc šāda produkta. Tātad, “Ierīces” izstrādāšana ir tikai laika jautājums, iespējams, pat dekādes jautājums.
Skatoties no mūsdienu paralēles, “Ierīce” pēc izmēra būs kaut kas starp viedo tālruni un planšetdatoru. “Ierīcei” būs skārienjūtīga kontrole, kā arī balss kontrole. “Ierīces” darbības apgabals būs savas valsts teritorija, lai “Ierīces” funkcijas, kas saistītas ar tīmekli darbotos ārpus valsts, vai, visticamāk, ārpus ES, būs jāmaksā viesabonēšanas maksa. Kāds ir tavs viedoklis?